Aleksandra raupjais vilnas džemperis ir kā izkaltusi sūna mežā, kā ķērpji uz priežu stumbriem, spurains un piesūcies ar organisku smaržu. Dažreiz es ieraugu to, kā mēs novecojam. Kā laiks iegrauž mūsu pierēs rievas, kā āda kļūst mīkstāka, un viss kļūst ļengans, arī pati dzīve.
+