11 Oktobris 2009 @ 15:01
 
Dziesma kā ar āmuru izdauza manu galvu no iekšpuses. Ritms kā bezjēdzīgi sirdspuksti. Iet uz veikalu, nopirkt divas Danone deserta porcijas. Vienu ar tumšo šokolādi, otru ar vaniļu. Ir vienkāršāk dzīvot ar pārtiku plastikāta iepakojumos. Bez pavarda. Bez uguns. Bez smaržām. Bez siltuma. Atdzesētu, bezkaislīgu, ar kaloriju rādījumiem. Blāvām dienām, blāvām dzīvēm, blāviem civilizācijas čukstiem un mākoņiem, kas drumslās slīd pāri debesīm (uz kādu citu- laimīgāku zemi).
 
+