Ja jūk ģimene, ja vecāki šķiras, par kādu laimi mēs vispār vairs varam runāt.. Bērnu nevar sadalīt, Tu taču to zini. Atkarībā no situācijas, no bērna vecuma un vēlmēm tad jau tiek arī izlemts. Diemžēl bieži bērns kļūst par ieroci vai līdzekli abu pieaugušo vēl atlikušo attiecību skaidrošanā. Un vislielākais cietējs ir un paliek bērns.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu neatbildēji uz jautājumu. :) Vai sievietei vajag atdot bērnu, ko ir iznēsājusi un mīl vairāk par sevi, uz ģimeni, kurā ir abi vecāki, lai bērns izaugtu laimīgs? Pieņemot, ka mazulim vēl nav tas vecums, kad viņš to var izlemt pats.
Par laimēm un nelaimēm nav šaubu. Tas ir traki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, es atbildēju skaidri un gaiši.. :)
Atkarīgs no bērna vecuma, apstākļiem. Vienā vai otrā gadījumā vairs nebūs ideālā varianta, kad abi pasaulē mīļākie cilvēki ir kopā.
Un, redz, Tavs jautājuma formulējums - vai sievietei vajag atdot, ko mīl utt. BET - ko grib bērns, kā būs viņam labāk, kāpēc mēs aizmirstam domāt šādās kategorijās!? Protams, kā jau minēju - atkarībā no bērna vecuma ir periods, kad viņam ir svarīgāk būt kopā ar māti, bet tas tomēr nenozīmē, ka tēvs ir kas lieks un nevajadzīgs.
Ir ģimenes, kas lieliski pēcāk iemācās ieklausīties bērna vēlmēs. Varbūt kādu laiku viņš dzīvo pie tēva, kādu laiku - pie mātes.. Bet tas nav nekāds priekšmets, vienmēr un vienmēr primāri jāņem vērā, kas būs labāk tieši bērnam.

(Reply to this) (Parent)