| silkjes purkshkjinaataajas |
[May. 13th, 2005|05:14 pm] |
Katru gadu Harvarda Universitātes studenti piešķir Antinobela balvu [IG Nobel Prize) par izgudrojumiem un atklājumiem «kas liek smieties un pēc tam — domāt». Arī 2004. gads nebija izņēmums.
Lasītāj, vai tu zini, kas ir «piecu sekunžu likums»? Ja ēdiens nokrīt zemē un to paspēj pacelt piecu sekunžu laikā, to var droši ēst, jo mikrobi tam vēl nav paguvuši pieķerties. Izrādās, ka lielākā daļa amerikāņu zina un izmanto šo likumu.
Runā, ka šo likumu esot izgudrojis Čingizhans, vienīgi viņa higiēnas standarti bija zemāki. Viņš uzskatīja, ka ēdienu var ēst, ja tas ir mētājies zemē ne vairāk kā 12 stundas.
Reklāma
Amerikāniete Džiliana Klarka nolēma noskaidrot, vai piecu sekunžu likums ir pareizs un konstatēja, lūk, ko: viņas dzimtās universitātes grīdas ir pārsteidzoši tīras; sievietes biežāk kā vīrieši paceļ nokritušo ēdienu; vislielākās izredzes būt paceltiem ir cepumiem un saldumiem; un visbeidzot — ēdiens var aplipt ar mikrobiem arī piecās sekundēs. Par to viņa saņēma Antinobela prēmiju sabiedriskās veselības jomā.
Inženierzinātnes prēmijas saņēmēji bija Donalds un Frenks Smiti, kuri patentēja speciālu matu ķemmēšanas metodi. Tā domāta vīriešiem plikgalvības priekšpēdējā stadijā un ļauj sasukāt atlikušās matu šķipsnas tā, lai tās maksimāli efektīvi pārklātu pliko galvvidu.
Lūk, teksts no patenta apraksta: «Es patentēju matu sasukāšanas metodi, kas ļauj, izmantojot tikai personas pašas matus, noklāt galvas neapsegtos laukumus. Lai to panāktu, galvas matus sadala aptuveni vienādās šķipsnās. Vienu šķipsnu uzklāj uz plikā galvvidus, otru šķipsnu pārklāj tai pāri. Tā turpina ar atlikušajām šķipsnām, līdz kailais apvidus ir pilnīgi apklāts. Lai to veiktu, matiem jābūt aptuveni 7-10 cm gariem.»
Antinobela prēmiju medicīnā saņēma amerikāņi Stīvens Steks un Džeimss Gandlahs, kuri atklāja saistību starp kantrimūzikas klausīšanos un pašnāvībām. Tajās pilsētās, kur radio raida vairāk kantrimūzikas, ir lielāks pašnāvību skaits. Pēc pētnieku domām, tas ir tāpēc, ka šīs mūzikas tekstos tiek runāts par tādām sadzīviskām lietām kā neveiksmes ģimenes dzīvē, pārmērīga alkohola lietošana un problēmas darbā. Šie teksti ietekmē potenciālos pašnāvniekus, kas jau tā ir riska grupā, un viņi pieņem lēmumu aiziet no dzīves. Vai šis atklājums iespaidos tavu mūzikas izvēli, lasītāj?
Prēmija fizikā piešķirta par vispusīgu hulahupa kustības analīzi, ko veikuši Ramešs Balasubramanjans un Maikls Tarvijs. Runājot fizikas valodā, hulahupa riņķa griešana ap vidukli ir «kompleksa iemaņa, kurā tiek uzturētas nestabila objekta — hulahupa riņķa — svārstības paralēli zemei, izmantojot koordinētu ķermeņa šūpošanos».
Pēc zinātnieku domām, šis pētījums ļaus labāk saprast, kā cilvēka muskuļu aparāts kontrolē dažādus nestabilus objektus, sākot ar kustībā esošu velosipēdu un beidzot ar zīmuli rakstīšanas laikā.
Antinobela prēmija ķīmijā piešķirta Coca-Cola kompānijas Lielbritānijas filiālei par «augsti attīstītu tehnoloģiju izmantošanu Temzas ūdens pārvēršanai Dasani dzērienā — caurspīdīgā ūdens paveidā». Saskaņā ar laikraksta The Guardian ziņām, Coca-Cola pildīja pudelēs attīrītu krāna ūdeni un nosauca to par Dasani. Un «komplicētais attīrīšanas process, kas balstās uz NASA tehnoloģijām» nebija nekas cits kā reversā osmoze — šādu ūdens filtru savās mājās var uzstādīt katrs gribētājs. Turklāt neveiksmīgi sagadījās, ka ūdens attīrīšanas procesā tajā nokļuva paaugstināts bromāta daudzums, kas ir cilvēka organismam kaitīgs. Kompānijai nācās izņemt Dasani no apgrozības.
Un, visbeidzot, pārsteidzošais amerikāņu, dāņu un zviedru biologu grupas atklājums, ka siļķes acīmredzot sazinās purkšķinot — izdodot skaņas caur anālo atveri. Tā kā Klusā okeāna siļķe (Clupea pallasii) un Atlantijas okeāna siļķe (Clupea harengus) ir rūpnieciski nozīmīgas zivis, to bioloģijas izpētei tiek pievērsta liela uzmanība. Taču līdz šim siļķu izdotās skaņas bija nepelnīti aizmirstas.
Turot siļķes baseinā, pētnieki noskaidroja, ka tās izdod daudzveidīgas skaņas. Uzņemtajos video bija redzams, ka skaņas rodas, izlaižot gaisa burbulīšus no anālās atveres. Skaņu funkcija nav skaidra, tomēr atklājēji domā, ka siļķes tās izmanto savstarpējā saziņas procesā, jo, atrodoties lielā barā, siļķes purkšķināja vairāk.
apollo.lv |
|
|
