Vai nav dīvaina mūsu dzīve?!

Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;
Vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika;
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
Vairāk zāļu, bet mazāk veselības.

Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz,
Smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,
Pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz,
Skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk maz lūdzamies.

Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži.
Mēs esam iemācījušies, kā izdzīvot, bet nevis dzīvot,
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi – gadiem.

Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,
Bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.

Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
Mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.

Atcerieties – pavadiet kādu laiku ar saviem mīļajiem,
jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atcerieties – pasakiet laipnu vārdu kādam,
kurš lūkojas uz jums uz augšu ar apbrīnu,
jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā,
Jo tas ir vienīgais dārgums, ko jūs varat dāvināt no sirds un kas nemaksā ne santīma.
Atcerieties pateikt “Es tevi mīlu” savam draugam un saviem mīļajiem,