nodirāt ādu, pārdzimt kā Feniksam
Neviens nejautājam vai esi gatavs tam? Tā notiek. Škrobe, ka tā mēs daram, kad asiņojam un cita varianta, kā izdzīvot nav. Viss beidzies, vis sākas no gala. Es būvēšu jaunu ceļu pa kuru doties turp, tālāk savā pasaulē. Tavi pēdējās akcijas nokrita un mētājas pa zemi, uz ko, pret ko, par ko. Taisni pareizi pateicu, kad vēl nezināju, bet nojautu. Tātad kāds jau programmu bija palaidis. Tavs ieguvums, būs Tava paša sods. Otrais Pavasara festiņš būs beidzies, kad Tavas sulas būs dzertas un miesas melnās ķetnās plēstas...Aizejot, pateicos par to labo, jauko, par pieredzi... par iespēju Būt. Tātad man pienākās glābiņš citur nevis bojāeja itkā paradīzē svešā.