jauns vilnis, jauna lapaspuse...
NeKas nav mainījies. Tā vienkārši aizveram, atveram...dzīvi, bet man te lūzumi , te atdzimšana. Atgriezusies Peciņa. Interesanti, kur viņa tika gulējusi ziemas miegu? Vai nu es nojūgšos , vai zudīs reakcija uz viņa untumiem? Vai aiziešu, kā teica DrauKs? Viss no manis pašas tik atkarīgs, cik ilgi ļaušos raustīties? Vai es brīvdienu marionete vai cilvēks, lemt pašai. Ja es varētu, tā vienkārši dzīvot? Bet tak nē, sāp, smeldz pāridarījumi, neapdomīgas frāzes, ironija nevieta. Nav smieklīgi, ja tik nevīžīgi ar tavu sirdi apietas.:( Bet tas siltums, tas siltums tik vilinošs un atkal, atkal no jauna pavedinošs....eh