Pavasara skurbulis
Milānā silts. Zied cilvēku prāts, saule dāsna un zeme mostās un ziedus dāvina pavasarim. Zilas debesis glāsta vaigu pie Doma jumta korēm. Ceļotājam laikā un telpā pamirušas vēstures liecības pie sāniem dus. Tās klusē un šis stāsts būs tikai klusam ceļiniekam skaidrs. Tās vēro šodienu no augšas, nesteidzina nemaz.Zied akācijas un nemiers Tēmā mostās. Nāk dvēselees siltums, mostās alkas, raisās auklas. ...atdzimst vēlme pamosties. ....un būt.
Sniegi, ziedi, krāsas, dilstošs mēness, ceļš... nekas nav zudis, tik no jauni rādītāji ceļā rasti. Visa dzīve ir mūsu sajūtu ceļojums. Un atkal smeldzīga sāpe rodas, jo sāp... būt divās vietās. Kas patiesībā notiek? Jautājumu virpulis un pašas divu seju spēks ir netverams un biedējošs. Kas esmu, kas spēcīgāks manī? Piedzīvojumu un atklāsmju Ceļš vai cilvēks, kas jūt tik smalki kā caur marles škiedrautu Tevi? Bailes? Tās nevajag mums, tās laupa nevis dāsni dod ko sola alkas.
Sniegi, ziedi, krāsas, dilstošs mēness, ceļš... nekas nav zudis, tik no jauni rādītāji ceļā rasti. Visa dzīve ir mūsu sajūtu ceļojums. Un atkal smeldzīga sāpe rodas, jo sāp... būt divās vietās. Kas patiesībā notiek? Jautājumu virpulis un pašas divu seju spēks ir netverams un biedējošs. Kas esmu, kas spēcīgāks manī? Piedzīvojumu un atklāsmju Ceļš vai cilvēks, kas jūt tik smalki kā caur marles škiedrautu Tevi? Bailes? Tās nevajag mums, tās laupa nevis dāsni dod ko sola alkas.