reiz februārī jeb ar karoti pie mākoņmalas
Februārim šogad cita garša. Garša, kura tika dāsni garšota norvēģu zemē pateicoties labdabīgi trakam latviešu trollim. Ar spiestām gardām sulām, ar akmeņainām stāvām takām, ar lietu un vēju un nepacietīgām sniegpulkstenītēm piesaulītē. Bija labi, mirklis pirms mājas soļa pasēdēt tur augšā. Varbūt ne tik augsti, kā skrien domas, bet ne tik iedomīgi, lai būtu bail tikt nopūstai par iedomību. Atgriežoties nepamet miera sajūta, es te varu atgriezties un tas nebūt nav sarežģīti...tik ilgi, cik man būs svarīga šī troļla draudzība.