kaut kā prāts nenesās skaitīt , cik tad sen tie vēži bij...lidojumā pretīm vējam. Heh, reizēm bailes paliek aiz adrenalīna izsalkuma un tad notiek....saulriets ar ķīveri blakus smiltīs. Un nejauši, kad vārds neizteic neko, kamēr atdzimst vakardienas ēnas no dziļām pazemes atmiņu dzīlēm...brrr. bet varbūt visi pērnie monstri jau miruši. Ādas sen jau vairākKārt nomainīta, sāpe notrulusi un cits skats uz izdzīvoto = tāda sajūta, ka tās dīvainās brīvdienas palīdzēja šo to sakārtot manā apziņā, bet šīs ...vējš skaisti izvietojis pa vietām...atslābums un adrenalīns bija pareizās devās. Jāatzīstas pārsteidzoši patīkami. Vai atvados no Kardināla? Vai ļauju tagad viņam izlemt ko tad tālāk? Kaujas lauks saposts un cīnas nebūs. Kam laiku šķiest? Cīnies pats, ja Tev vajag, nelaimīgais;D |