pie ezīšiem
tik dīvainas dienas, kad vēl pēc pāris dienu intervāla grūti salikt domas pareizās sliedēs. Tika izteikts lūgums, iespējams gana bezkaunīgs...un tika izpildīts ar uzviju. Pirtiņa ar kadiķa pērienu, peldi ezerā ar gulbjiem, ak...ak...tik daudz visa un savu rūgto izklaidi blakus paturēt...vēlmi. Ak, Kardināl...vai tik Tava saltā sirds nebrēc, cik Tu izsalcis pēc mazās KUndzes, cik ļoti viņa Tev pietrūkst..ja esi gatavs pieņemt nepilnības un viņas draiskulības. Kardināls dīvaini slīpēts un tāds pats kā vienmēr, ne mirkli bez atkāpes lai noķertu uz atzīšanos...par vilkmi. Laivas saruna laikam bija kā punkts uz i un skaidrības avots, kat arī tika izkliegts ne pavisam skaidrā prātā. Zaļais pūķis līksmoja un savu diversiju veica godam. Atkal tikām objektīvā, atkal minām baznīcas slieksni...atkal..viss notiek.