Vai var meklējot vēju atrast mieru?
Smaidu, bija jauki un mīļi. Bija lutināšana un garš ceļs blakus, kopā esot. Bija atklāsmes, kuras neprasiju...bet varbūt kāds savādāk neprot pateikt, ko jūt? Nav klikšķis. To jau Tu sev prasi. Es iztikšu bez tā. Vienkārši tā ir. Ir sajūtas, kuras dzimušas par spīti nebūt ne ideālai pasaulei un cilvēkiem...
Bet dzīvot gribās:) Tu saki?!Hā, vell.s ko ar to gribam pateikt?
Kas traucē? Baudi un esi patiess. To, ka atzīstam, ka bija kļūda pateikt,kad četri mēneši ir pietiekoši, lai šo to saprastu?
Kas to lai zin, kas kuru grib apmānīt.... Neapstrīdami, ka ir bezgalīgi feini raudzīties acīs cilvēkam kurš mīl. Mokās, lokās, strīdās un mīl. Tik baznīcām kāpnes ir mītas kā ne ar vienu...nu jau kurā zemē. Ieturam tradīciju... un varbūt
pie jūras naktī kliedzu
par to, ko reizēm liedzu.
ar neprātu matos viļņos metos,
mostos dzīvei mirkļos retos
**
kā kaija putās viļņa galotnē
sakļaujot rokas kā spārnus
gaidu atveramies baudas vārtus
ak, saldais gaidīšanas laiks...
Es lūgšu Dievu... Lai laimīgs Tu! Mēs? Ticu un būsim:)
Bet dzīvot gribās:) Tu saki?!Hā, vell.s ko ar to gribam pateikt?
Kas traucē? Baudi un esi patiess. To, ka atzīstam, ka bija kļūda pateikt,kad četri mēneši ir pietiekoši, lai šo to saprastu?
Kas to lai zin, kas kuru grib apmānīt.... Neapstrīdami, ka ir bezgalīgi feini raudzīties acīs cilvēkam kurš mīl. Mokās, lokās, strīdās un mīl. Tik baznīcām kāpnes ir mītas kā ne ar vienu...nu jau kurā zemē. Ieturam tradīciju... un varbūt
pie jūras naktī kliedzu
par to, ko reizēm liedzu.
ar neprātu matos viļņos metos,
mostos dzīvei mirkļos retos
**
kā kaija putās viļņa galotnē
sakļaujot rokas kā spārnus
gaidu atveramies baudas vārtus
ak, saldais gaidīšanas laiks...
Es lūgšu Dievu... Lai laimīgs Tu! Mēs? Ticu un būsim:)