gada bilancei
Hm, sāku vakar vilkt galus un punktus. Pagalam krāsaini. Krāsaini nudien.Tik rakstot un aizverot rakstīto, nāk klāt jauni un jauni fakti, kas kā mozaīka uzpeld papildinot jau salikto puzli ar jauniem rakstiem.Bilde transformējās arvien tāpat mēs līdz ar to.
Gada sākumā draiskā pasaka par Vērdiņu. Valdzinājums auklās un galu galā jūties sapinies sevī. Bet skaisti un izjusti. Salda kaisle. Latgales valdzinājums un miera atradums. Aizbēgšana. Atpestīšana. Gada vidus tāds un šāds, gana strādāts, velo pastaigas, zemenes un lauku brīnuma baudīts, Siguldas slepenās ēnu taciņas, Mālpils smalkā pastaiga, Ogres un Babītes rododendri, laivots saulē un lietū. Saldās ogas, avenes, kazenes rokas plaukstas attālumā. Tiek svinēts Bezkaunības karnevāls ar baudu. Pagātnē tiek atstātas pusdienu nepusdienas. Kaut kas arī no sastrādātā zudumā gājis par to lielo kāri atkal ceļot un piedzīvojumos brist. Rudens...saule, jūra un miera meklējums svešumā. Ak, rakē neprāts, arī tas piederās pie lietas. Kalni, ieplakas, smiltis, krāsaini oļi, alas un jūras šalkas un sāļie viļņi. Elpot dziļi reizēm ir ļoti aizrautīgi. Galvenais ļauties un uzdrīkstēties gribēt, un saņemt. Fantastiskais rudens ar aizrautu elpu par frančiem un Kardinālu. 880 soļi turp=šurp pakapieni, karsta šokolāde, sarkanvīns un staru ielas. Smaržas, kas vajā dienu no dienas. Paisumi un bēgumi, kalvadoss un austeres. Krāsaino somu un zeķu raibais karuselis. Vai tiešām tāda bagātība ir iespējama? Jā ir, bet ne šeit. Skumji. Šeit krāsu nav un prieks iet zudumā soli liekot ikdienā. Vēstures liecības un svētās maskas. Mūri un slavas dziesmas. Rubens . Tēli smalki un vēlie, katedrāles un svētie... Mums tāls ceļs līdz tam un vai tas ir patiesības meklējuma mērķis. Tici sev ne tēliem. Ikkatrā no mums ir pievienotā vērtība. Nez kāpēc kāds neprāta prieks teic, dēļ tā, dēļ tā Tu vēl ilgi atmiņā paturēsi skaistāko no piedzīvotā.
Ak, šīs neprātīgās emocijas un pērnie dēmoni. Izbrīna lielās acis ar mani nudien draugos bij.
Vakars kluss un kadiķītis dus...ne vairs garaiņos, ne Tavās plaukstās....un pirmais runcis iemīlēts ar rozā nāsīm un dzintara acēm....bija, tik daudz bija...Sniegs, aukstums un nešpetnais un jautrais slēpju skrējiens. Sniegs, Aukstais un zem kājām gurstošais. Tā dīvainā kaitināšana. Kā eksāmens prāta un emociju izturībai? Kāpēc paliek neatbildēts.
Paldies par iespēju gūt.. Atvērt tās sāpju durvis, kas netika vērtas ne reizi, bet kā skelets skapī dziļumā slēpts. Fantastiskās sarunas bez steigas par ticību, dzīvi, bērnību, tēti, sajūtām...ar gaismu un siltumu. Izrunājot daudz kas saprasts, izsāpēts un piedots arī nesaprastais. Un atkal atliek ticēt! Prast sagaidīt cerēto, vēlēto un pelnīto, ko viņš mums dod....
Lai mums visiem ir labs prāts un ticība, brīnišķīgi cilvēki un draugi blakus, ļauties, vēlēties un baudīt dzīvi visās krāsās un skaņās
Gada sākumā draiskā pasaka par Vērdiņu. Valdzinājums auklās un galu galā jūties sapinies sevī. Bet skaisti un izjusti. Salda kaisle. Latgales valdzinājums un miera atradums. Aizbēgšana. Atpestīšana. Gada vidus tāds un šāds, gana strādāts, velo pastaigas, zemenes un lauku brīnuma baudīts, Siguldas slepenās ēnu taciņas, Mālpils smalkā pastaiga, Ogres un Babītes rododendri, laivots saulē un lietū. Saldās ogas, avenes, kazenes rokas plaukstas attālumā. Tiek svinēts Bezkaunības karnevāls ar baudu. Pagātnē tiek atstātas pusdienu nepusdienas. Kaut kas arī no sastrādātā zudumā gājis par to lielo kāri atkal ceļot un piedzīvojumos brist. Rudens...saule, jūra un miera meklējums svešumā. Ak, rakē neprāts, arī tas piederās pie lietas. Kalni, ieplakas, smiltis, krāsaini oļi, alas un jūras šalkas un sāļie viļņi. Elpot dziļi reizēm ir ļoti aizrautīgi. Galvenais ļauties un uzdrīkstēties gribēt, un saņemt. Fantastiskais rudens ar aizrautu elpu par frančiem un Kardinālu. 880 soļi turp=šurp pakapieni, karsta šokolāde, sarkanvīns un staru ielas. Smaržas, kas vajā dienu no dienas. Paisumi un bēgumi, kalvadoss un austeres. Krāsaino somu un zeķu raibais karuselis. Vai tiešām tāda bagātība ir iespējama? Jā ir, bet ne šeit. Skumji. Šeit krāsu nav un prieks iet zudumā soli liekot ikdienā. Vēstures liecības un svētās maskas. Mūri un slavas dziesmas. Rubens . Tēli smalki un vēlie, katedrāles un svētie... Mums tāls ceļs līdz tam un vai tas ir patiesības meklējuma mērķis. Tici sev ne tēliem. Ikkatrā no mums ir pievienotā vērtība. Nez kāpēc kāds neprāta prieks teic, dēļ tā, dēļ tā Tu vēl ilgi atmiņā paturēsi skaistāko no piedzīvotā.
Ak, šīs neprātīgās emocijas un pērnie dēmoni. Izbrīna lielās acis ar mani nudien draugos bij.
Vakars kluss un kadiķītis dus...ne vairs garaiņos, ne Tavās plaukstās....un pirmais runcis iemīlēts ar rozā nāsīm un dzintara acēm....bija, tik daudz bija...Sniegs, aukstums un nešpetnais un jautrais slēpju skrējiens. Sniegs, Aukstais un zem kājām gurstošais. Tā dīvainā kaitināšana. Kā eksāmens prāta un emociju izturībai? Kāpēc paliek neatbildēts.
Paldies par iespēju gūt.. Atvērt tās sāpju durvis, kas netika vērtas ne reizi, bet kā skelets skapī dziļumā slēpts. Fantastiskās sarunas bez steigas par ticību, dzīvi, bērnību, tēti, sajūtām...ar gaismu un siltumu. Izrunājot daudz kas saprasts, izsāpēts un piedots arī nesaprastais. Un atkal atliek ticēt! Prast sagaidīt cerēto, vēlēto un pelnīto, ko viņš mums dod....
Lai mums visiem ir labs prāts un ticība, brīnišķīgi cilvēki un draugi blakus, ļauties, vēlēties un baudīt dzīvi visās krāsās un skaņās