Nu ko dāvana ir izbaudīta. Saņemta, izsaiņota, apjūsmota un izbaudīta.Tik daudz kontrastdomu. Ko tālāk? Apjaust pērno, atvadīties no vakardienas ... un kļūt atkal savādākai? Spītnieces savaldīšana ēra ir sākusies. Prāta apmulsums ir iestājies. Vai tiešām uz ierastām lietām un vietām mācīties raudzīties no cita skatu leņķa. Nevaicājiet, kas bija spilgtāk, redzētais vai iekšējo pretrunīgo domu atnestais. Ērkšķi protams lec un indes zobs drudžaini tiek mests, bet nav apjausmas cik liels būs pacietības mērs un spītnieces šarms,kur var beigties. Monmartra kā sena draudzene bija atkal līdzās, sen dienās izdziedātais un izsmietais reiz ar meitenēm. Austeres, jūra, vējš un kalvadoss kā piedzīvojums un daudz, daudz kas cits spilgts un krāsains ... pa vidu visam Dalida un Kardināls. Ak šie krāšņi un aukstie vēstures liecinieki.Ceļgali un sveces liecās, ur liekulības tēli sliecās? Meitenei, kurai jātic tam ko viņa neprot saskatīt ..... vēl viena mācība kā lidot. Kas nomāc? Vakardiena un neesoša pieredze kā ir, kad ir citādāk. Šaubas un vakardienas rūgtā pieredze indē šodienu. .... pretoties=atsacīties, plūst=padoties vai lekt un mainīties? Prātam neaptverams uzdevums vai jautājums? Intuicija klusē, pārdomās....tīrs domu palags. Vienīgā doma, kas apciemo, zaudēt var tikai nemēģinot lidot. Darīt to, ko piedāvā K , neapgrūtinot sevi ar iepriekš pieredzēto un uz to balstītiem secinājumiem. |