Zemenes, avenes un smaržas... Un atkal kā karuselī smaržas un sajūtas pārņem mani. |
Aizdomājos, laiks skrien kā skudra pa meža ceļu, prom, prom no steidzīgiem soļiem. Nesaprotu, ko paspēju un ko daru, bet vasara noņirb gar acīm, gar nāsi, gar maņām. Gailenes, pirts, zaļās domas un zāles. Pie velna, kapēc man par Tevi tik daudz jādomā? Vai nevarēja būt prātīgāk:D Ak jā vides objekti tur ārā ar bij labs piedzīvojums, tik aizrautīgs, ka atmuguriski krist šūpuļtīklā nemaz nav sāpīgi. Tik piezemējoties spēj aptvert, atkal aizrāvies vai kā... |