tikai melnā tumsā paliek vienalga
tikai melnā tumsā paliek vienalga uz kuru pusi iet. Besis pilnīgs /pieņemu to kā nepieciešamo ļaunumu/ jo tak nevar būt viscaur gadu vasara. Tātad jābūt arī dumjai sezonai- garastāvoklī, kad ar draugu runāt negribās, radus, draugus ne tik dzirdēt, ne svētkos sveikt. Negribās bez jelkāda iemesla un viss. Vienkārši mazliet nogaidīt, ziemu pārlaist bez dusmām, bez liekiem tekstiem, bez paskaidrojumiem un liekulības maskas, ka tā vajag un uzvesties prasties un ar cilvēkiem tikties. Negribu un nepiespiedīsiet.Šeit ir mana ziema, šeit un tagad.Kaut vai ar dienvidu dvesmu, kas ir pilnīgi nepareizi, bet kāda kuram daļa?!?... tik reizēm karsti,tad cits aukstums un izsalkums nav jūtams. Tāpat vējam reizēm salst, tāpat nevar tikt pabarots kuram dvēsle pēc vēja un kaviāra brēc. Nevar, jo samaksāt par to nav ar ko, bet mieloties ar to kas ir mēs negribam. Tad arī tumsas dejas ir labas diezgan.Labas, tik žēl ka ala ciet un aizmūrēta kā situācija, lai nemuktu, bet turpinātu dzīvot un laiku sevī nest.
p.s paskaidrojums tiešo tekstu uztvērējiem/ kaviārs no laika gala man ir vienaldzīgs, jebkurs teksts un risinājums ir spēle ar analoģijām/ lai komentētu sajūtas un emociju hronikas.
p.s paskaidrojums tiešo tekstu uztvērējiem/ kaviārs no laika gala man ir vienaldzīgs, jebkurs teksts un risinājums ir spēle ar analoģijām/ lai komentētu sajūtas un emociju hronikas.