fledermause · jeb · D-a

kā mazais Vērdiņš baidoties apsūbēt tā es arvien biežāk knosos....ilgas, skumjas un laiks pieder vērtībām. Reizēm tie apstākļi ir tik drastiski un neparedzami, ka neprāts kliedz nav vērts, nav vērts, bet mazais Vērdiņš joprojām alkst klusi, klusi pa dzīvi ripojot. Un tad ir lielie gaidīšanas svētki, gatavošanās, kad sirds gavilē. Tad ir krāsainā Satikšanās:) ...un viss notiek ... ir prieks, ir bauda un gaviles. Atklāsmes, ka viens otram esam svarīgi kā Ansis Vērdiņam, tā Vērdiņš Ansim:) Tāds nu tas mūsu stāsts, pagalam nesaderīgs un tomēr ļoti karsts. Kā Ansis kalpo Vērdiņam, vai otrādi Vērdiņš Ansim :D Tā dīvaini ir, ne viss ir tā kā izskatās. Kas kuram kalpo? Labsajūtu nes? Abiem labi. Šeit un tagad :)... un nevienam nav daļas, kas būs rīt:) Vai tam šobrīd ir kāda nozīme? Galvenais, lai tā elle mazāk karstu sauktu Vērdiņu mājup, bet Ansim neļautu zaudēt prātu laikam ritot. Ak varbūt ļauties neprātam un paliktu melnam velnam par egoistu sev? tikai sev...

patiesībā ir vieglāk ļauties neprātam nekā risināt aktuālos eksistencei svarīgos jautājumus. Vai ir vērts kāpt trešo reizi ēverestā", nezinot par mērķa ceļa lamatām, par blakus apstākļiem un laika apstākļiem, kas ceļā skars? Par nervu bagāžu, kas jāziedo uz ši fona... Paredzot eksekūzicjas, kurām jājiet cauri..nevar saprast, sākt vai to epopeju? Jautājuma pamatā...patiesi dzīvība, gadi vai sačakarēts laiks. Kāds skaitlis nav labs, doks brīdina, ka tas var sprāgt. Man bail no pārvērtībām, ko sevī manu, man gribas trakoti steigt dzīvot, jo...bail, bail kā pēdejam trusim no salas, kas grimst..par to kas būs rīt:(
TRīs varianti..kā kuģa maršuti, par kuriem TU nezini neko...peldēt vai palikt, peldēt, rast atbildes uz starpjautājumiem, zināt variantu un gaidīt varbūt reiz..ko piedāvās. Laiks nav mans sabiedrotais. Jautājumi, jautājumi, kā smagas granātas, kuras nezini, kad sprāgs:( maitas, kas smird ar savu smaku norādot, ka ir risināmi. Tie pieprasa atbildes, par kuru pareizību man nav pārliecības.Argumenti ir lērums visiem variantiem.