...Happiness only real when shared...
|
|||||||||
| Thursday, February 3rd, 2011 |
|
||
|
pirmā doma šorīt bija - kāda velna pēc es vispār šodien esmu pamodusies? ir pagājušas 20min kopš atvēru acis un nevaru beigt domāt par to, ko iesākt ar sevi. ir vesela diena brīvā laika. un man nav nekādu plānu. mājās esmu viena un viss šobrīd liekas briesmīgi. un nezinu kurā brīdī es kļuvu par tik ļaunu cilvēku. kādreiz es tāda nebiju. bet tad arī es domāju tikai par citiem un par sevi ne. |
||
|
|
|
||
|
pie katra teikuma, ko es saku, pie katras kustības, ko izdaru man ir jāpiedomā, lai izdarītu "pareizi". tā lai būtu tā kā to sagaida citi, tā lai būtu tā kā sabiedrībā pieņemts. kas tad īsti ir tas īstais? kas tad īsti esmu es? kas no tā, ko domāju ir tas, ko tiešām domāju es un kas - tas, ko sabiedrība ir uzspiedusi man domāt? KAS ES ESMU? es vispār esmu īsta? varbūt mēs vnk dzīvojam kkādā matriksā. un es drīz pamodīšos un visas šitās sajūta pagaisīs. |
||
|
|
...Happiness only real when shared...
|
|||||||||||