Es šovakar nodedzināšu vienu sarkanu sveci. Nodedzināšu par visu labo ko esmu darījis. Saburšu atpakaļ mazas ainiņas un gandrīz sajūtot smaržas, kuras ieplūst līdz sirds dziļumiem un tik cieši to apņem, rijot savas asaras mēģināšu nenosmakt.
Pilnīgi citu sajūtu. Citu mirkli es meklēju. Vārdus, kuri spētu pārvērst manis pateikto pelnos. Izkūpināt šaubas. Apzināt sirds plašumus un ar visām četrām būt sev un tev.
Tik vien kā saritināties blakus un ļauties trīsām no tava milzīga siltuma, ko tikai tu man spēj dot.


Tikai rūgta citrona šķēle un velme nenosmakt savās asarās.