Šodien pie Ragaciema jūras, man nāsīs ieskrēja tā smarža....mmm...es nezinu kuram augam/krūmam tā piemīt, bet tā smaržo vasara. Mana vasara. Un ir vel te vietas ko nepārdod, kurās var nedzirdēt mašīnu steigu un rūkoņu. Un ir vietas, kurās nav ko aizmirst un atcerēties. Un ir vel stūrītis, kurā gribas sajust siltu plecu sev blakus. Redzēt elpas strūkliņu gaisā, kad no rīta lec saule un plecu silda plecs.
Rīt solās būt interesanta diena. Tādās jau tas svētku dienas ir. Varbūt izdosies sajusties ka šoreiz tā ir mana diena?

Well I can see it as time and a sight through smell and
Thats why its nice to be by yourself......