= Kādam , Kura Nav =

Entomoloģiskas dvēseliskās pārdomas...
Pati esmu sapinusies savās cerībās un iedomās kā tauriņš zirnekļu tīklā.Ļaušos - būs salda, tumša aizmirstība alias nāve, mēģināšu izlauzties - noraušu sev spārnus... Atpakaļceļa vairs nav. Vai ir iespējams tā pazust citā, ka aizmirsti pats sevi? Neticēju kaut kam tādam... Bet aizmirsties jau varu vienīgi es. Pazust citā arī pagaidām tikai es, tauriņš...
Bet zirneklis? Viņš neaizmirsīsies, viņš paliks savā realitātē... Jā, tā droši vien būs un notiks. Vai pazudīs? Zirnekļi nekad nepazūd. Viņi cīnās. Tauriņš pazudīs zirneklī, tā, ka viņš to pat nenojautīs. Viņš vērps mierīgi savu dzīves pavedienu tālāk iztaisnojot no tā taureņa mezglu. Taurenis tiks atsvabināts, bet vai tādēļ laimīgāks? Mēs visi ilgojamies tikt sagūstīti un pieradināti. Protams, ja kādu pieradina ir jārēķinās ar to ka nāksies vienmēr mazliet raudāt. Esmu daudzkārt sagūstījusies ar varu, bet ... mani pagaidām visi zirnekļi ir ātri atbrīvojuši. Gribētos kādreiz neatsvabināties - ak, muļķa taureņa sapnis!
Staigājot pa izjūtu meža pļavu rudenīgās noskaņās var ieraudzīt spožas rasas lāses ģeometriskajos tīklos. Ļaudis saka, ka zirnekļi raudot... Par to es kā tauriņš nemāku neko sacīt, toties droši varu teikt, ka daļa no šīm caurspīdīgajām briljantu pērlēm ir taureņu asaras... Jel nenosodiet, tareņi ir un paliks sapņu un iedomu vergi, vai tad ir redzēts, ka kaut viens sapnis taureņiem ir piepildījies un kļuvis par īstenību? Ak jūs vaicājat Zirnekļi? Nezinu... arī zirnekļiem ir jūtas. Var jau būt, ka viņi ir vēl emocionālāki radijumi...

Paņem sev šo violeto debesi
Un šos mākoņsodrējus...
Nav jau diez kas , nav jau diez kas,
Bet ... varbūt, ka noderēs...
Es Tev, es Tev neprasu nemaz
Pasauli šo piesildīt, kad,
Jau nākamajā brīdī
Pieprasītu piepildīt...
Paņem, paņem manu nogurumu,
Es pie Tevis gribu...
Man vienalga kā to sauc,
Var arī par mīlestību...
(M. Čaklais)

Current Mood: worried
Current Music: Quadro Nuevo - Jakob Elija