- 12.3.09 23:08
- Pie tam Linčs atsevišķus savus scenārijus esot nosapņojis.
Viņa filmas nav sarežģītas, tā pati "Iekšzemes Impērija" ir tāda kā zemapziņā mītošo atmiņu, emociju, jūtu vizualizācijas klasika - daudzas, daudzas istabas, cilvēki tajās - kurš gan nav redzējis sapņos, ka viņš ienāk, iziet no istabām kaut kādām, mājas izstaigā, gaiteņus utt.?? Tas viss ir ceļojums paša personiskajā psihē. Nav nekā tāda, ko tajā nevar ielikt un nav nekā tāda, ko nevar no tās izvilkt. - 2 rakstair doma
- 13.3.09 01:32
-
Šī filma man likās interesanta tikai līdz kaut kādam momentam. Kad režisors viņai un otram aktierim kaut ko skaidro. Kad sākās tās vazāšanās beztēmā, vairs nav interesanti. Vienīgi labais ir tas, ka tā sniegotā iela un māja (laikam Polijā) atgādina kaut ko no dexofan tripiem. :)
- Atbildēt
- 13.3.09 21:54
-
Ej nu ej, vai tad tik konkrēti uzreiz par halucinācijām jādomā - man gan tā iela atgādināja, ka cilvēkam uznākuši pagātnes atmiņu murgi:)
- Atbildēt