12. Marts 2009

• 12.3.09 22:58
• Vakar iedziļinājos Linča "Iekšzemes Impērijā" un atpazinu atsevišķās epizodes sevi. Tumšās istabas - cilvēka zemapziņā, ceļošana laikā utt. Ir tik daudz cilvēku, kas savās jūtās pagātnē dzīvo. Kaut gan fiziski atrodas pavisam citā laikā. Tas attiecas uz mīlestību, sen jau esi šķīries, bet joprojām nespēj iemīlēties citā, tāpēc, ka neatstāj iepriekšējo - viņš dzīvo Tavā tumšajā istabā, kaut pats fiziski jau sen kā precējies ar citu un mīl laikam arī un ij nenojauš, ka viņš dzīvo Tavā tumšajā istabā.
  
  Varbūt, ka es arī dzīvoju kādu vīriešu tumšajās istabās, bet man par to, paldies Dievam, nav zināms.
  
  Šorīt domāju, ka atšķirībā no fiziskā ķermeņa, domās un jūtās cilvēks var būt gan tagadnē, gan pagātnē, gan nākotnē. Domām nav laika ierobežojuma, tās pastāv bez laika un telpas.
  Jūtām nav tagadnes un nav pagātnes, tāpēc, ka psihoterapijā var izsaukt tādu stāvokli, ka Tu sajūti to, ko juti pirms 10 gadiem - mirkli vai kādu laika posmu. Bet Tu nevari ar jūtām ieiet nākotnē, ja nu vienīgi izsaukt kādas jūtas tagadnē. Bet domām nav nekādu ierobežojumu - domās Tu vari ceļot gan pagātnē, gan nākotnē. Iedomāties, kā Tu jutīsies rītvakar. Esot šodienā, ieiet rītdienā. Iespējams, pat sajusties, bet nav teikts, ka rītvakar tā arī jutīsies. Tāpēc man ir šaubas, ka jūtas var izsaukt rītdienu.
  
  Stāsta, ka Linčs aizraujoties ar kvantu fiziku. Bet viņš noteikti aizraujas ar cilvēka psihi, zemapziņu - tas ir apspēlēts visās viņa filmās.
  
  Vispār būs jāpainteresējas sīkāk par šo režisoru. Kādu laiku biju apsēsta ar Ļitvinovu, bet nu visas filmas redzētas un jāmeklē jauns elks iedvesmai.
  
• 2 rakstair doma

• 12.3.09 23:08
• Pie tam Linčs atsevišķus savus scenārijus esot nosapņojis.
  
  Viņa filmas nav sarežģītas, tā pati "Iekšzemes Impērija" ir tāda kā zemapziņā mītošo atmiņu, emociju, jūtu vizualizācijas klasika - daudzas, daudzas istabas, cilvēki tajās - kurš gan nav redzējis sapņos, ka viņš ienāk, iziet no istabām kaut kādām, mājas izstaigā, gaiteņus utt.?? Tas viss ir ceļojums paša personiskajā psihē. Nav nekā tāda, ko tajā nevar ielikt un nav nekā tāda, ko nevar no tās izvilkt.
  
• 2 rakstair doma