fionne

Būtībā man nav nekādas izvēles un iespēju. Tas ir tas, ko es apzinos vienmēr. Lai ko es darītu, lai par ko izliktos, es to zinu. Es zinu, ka esmu atmirstoša visa sastāvdaļa. Kā tulzna, kas nomokās pati ar sevi. Beigās tā pārplīst un iztek, paliek plānas ādas strēmelītes, kas sakalst un atkrīt. Viss pārējais turpina funkcionēt.
Tas nav faktors, ar kuru būtu grūti samierināties. Grūti samierināties ir ar to laika periodu, kas jāpavada, kamēr vēl neesi atmiris un atkritis, lieliski apzinoties, ka tev nav nekādas jēgas un sūtības, tev ir tikai pārliecība, ka kaut kad pienāks tavs gals. Es, piemēram, vienkārši nezinu, kā aizpildīt šo laiku.