fingerprints - 1. Septembris 2010

Es zinu, ko gribu teikt, līdz ko atveru muti - tā viss. Vairs nekā nav. Vairs es neko neatceros. Ko es gribēju teikt? Briesmīga sajūta. Un tad maļos gandrīz pusminūti ar visādiem mulsumiem līdz beidzot atceros sakāmo.
Un pats dīvainākais ir tas, ka es aizmirstu pirms sekundes radušos domu.
-
Saruna ar.. un es cenšos valdīt asaras. Tāda izteikta iemesla pat nav.

viss ir galvā