fingerprints - 5. Augusts 2010

Šo rītu dzīvoju ar sajūtu, ka ārā ir ziema. Dīvaina nostalģija man pret to ziemu, ņemot vērā to, ka ziema kā gadalaiks man nekad nav patikusi. Vienīgais prieciņš un labums ir tumšie ziemas vakari. Tie man patīk. Atgriežoties pie nostalģijas - laikam jau vainīgs pagājušās ziemas decembra mēnesis, kurš izrādījās sevī nesam visai patīkamās beigas, kuras pat neapjautu nākam, bet, jā, domas par decembra ziemu, sniegu un sajūtām liek smaidot smagi nopūsties. Par to tad arī iedzeršu rīta kakao. lai prieks visiem.

Es gribu jautru prātu! Un klusumu. Negribu dzirdēt savas domas, negribu veselo saprātu. Lai apklust prāts, dvēseles izmisīgie kliedzieni tumsā un viss cits. Nenāktu par sliktu arī kompānija. Maza. Cilvēks. Viens un es viena. Kopā divi. Plus viens. Kaut vai trīs. Negribu skaļas mūzikas. Gribu cilvēkus, jautru prātu un cigaretes.
Sasodīts! Es šodien par daudz gribu.
No šī visa man ir tikai 0.5 alus. Es pati un es. Viss.