Tikko palasīju pāris iepriekšējos ierakstus. Nu, tāāds sūds tur sarakstīts!
Dzīve ir dzīve. You get what you give.
Un arī tā saucamais "Mr. Big" manās acīs šobrīd vairs nav tik augstu kā iepriekš. I wish him all the best. Jo viņš jau ir labs cilvēks. Es vnk atkal kko esmu vai neesmu izdarījusi savā necilajā dzīvītē, lai būtu viņu pelnījusi. Un es šodien gaidīju no viņa kko vairāk par kārtējo - aa, ee, es kko esmu palaidis garām? Jā! (very disappointed)
Īsumā par gadu - kārtējā drāma Jāņos; izprecinājām M., vecmeitu ballītes rīkošanas procesā noteikti ieguvu kuces titulu, bet tas man ir pilnīgi vienalga, jo man bija sava koalīcija. Kāzas bija jaukas, bet es visu būtu darījusi savādāk (vedēju izpildījums, manuprāt, vājš); K. mani "pameta" un jau pusgadu dzīvoju viena, bet man patīk, ir savādāk. Grūtāk, vieglāk. Pirms tam gan paspējām aizbraukt uz Grieķiju, kas bija vnk WILD pasākums :D Neskaitot klasiskās eksursijas (kas man jau īstenībā patīk), paspējām sapazīties ar dažādiem vietējiem. Iztiksim bez detaļām. :D Februāŗi bija ikgadējais UCL pasākums, kas kā vienmēr bija tāds, kādu to gaida. Labā nozīmē. Man uzradās daudz draudziņu. :D Beigas manā stilā. Ar dāmām pēc gada pārtraukuma atkal aizbraucām rallijā. Bija forši, bet ir bijis foršāk. Btw, man ir tik nenormāli žēl L., man tiešām viņas ģimene likās tāds fairytale variants.
Un man ir jauns hobijs. Esmu sākusi skriet Magnētā. Pagaidām gan kompass vēl nav mans draugs. Vēl. Bet āķis lūpā ir. Man patīk! :)

Izvilku no atvilktnes aploksni ar lapu, ko sarakstīju tieši pirms gada, dzerot ūdeni un mēģinot apslāpēt paģiru garšu mutē. Jāizlasa... kaut gan apmēram atceros, kas tur rakstīts.

Atslēgta apkure. Salst.