Mēģinu apslāpēt savas jūtas, bet grūti, ja katru dienu Tevi jāredz. Man bail no kkādas kulminācijas, ka vienu dienu vnk viss gāžas ārā, visas emocijas, viss. Grūti elpot. Grūti aizmirst. Bērnišķīgi, bet cilvēcīgi.
Es gribu palaist vaļā, lai varētu dzīvot tālāk, jo tas šobrīd ir tas, kas mani bremzē. Es to apzinos. Bet daļa manis negrib laist vaļā, jo, ja nu gadījumā Tu nāc pie prāta.
Protams, būtu labi, ja būtu kāds, kas novērš manu uzmanību. Bet nav un nebūs, kamēr es nebūšu izmetusi Tevi no savas sirds. Jā, Tu vēl tur esi.
Rudens, vienai salst.