Par to es izvairos runāt. Ne jau tāpēc, ka man neinteresētu, kas tur notika, bet es vnk negribu prasīt.
21.maijā bija Deju diena, bija ok. Zaļumene gan bija tāda jautra :D Nu man normāli iezvanīja :D Bet tas ir tikai godīgi, tagad esam kviti.
Nedēļas nogalē nosvinēti pilsētas svētki. Tā jau it kā nekāda vaina. Aaa, nu es jau aizmirsu :D 5dien neplānoti aizsēdējāmies Mojo :D Pāri pa 10 šotiem un vēl lielais kokteilis :D Bija paaartyyyy :D Trifele :D Labi, ka tiku aizgādāta mājās, nu otrās mājās. Nav svarīgi.
6dien pastaigājām pa pilsētu, visādi pasākumi bija. Pa brīvu dabūjām kolu un saldējumu, jee :) Vakarā bija balle, tas jau tā, ka redzējām tikai pēdējo grupu, bet nu tā jau arī bija labākā. Bet kas mani nokaitināja... Nemaz nerunāšu par bijuso brūti, bet tieši kkāds bezsakars, kas tur brīžiem bija. Jāiemāca normāli dejot, nevis kratīties lēnās dejas laikā. Īstenībā nenormāli pārsalu, tāpēc šodien sekas - sēžu, deguns ciet, kakls tāds jocīgs. Un tā viena doma, kas man iešāvās prātā, - varbūt, nezinu, bet kādreiz gan jau... Vai arī nē, bet tad mums abiem jāmainās.
Man vajag darbu, citu, ne to. Es gribu strādāt. Un es jūtu... nē, es nejūtu, es zinu, ka mani pametīs līdz pat oktobrim.
Un es lūdzu visus dievus, kaut man aizstāvēšanā labi ietu.
Labi, es mainu mūziku, sāk vilkt uz miegu.