Es vairs ne uz ko neeju. Divas lielas iespējas, kas man gadījās jau pirmajos šā gada mēnešos, es esmu konkrēti palaidusi garām. Un ne tāpēc, ka es negribētu.
Pirmā lieta, kas bija nu pavisam reāla, tiek atlikta (es tā ceru). Īstenībā, es to vnk un kapitāli atdevu kādam citam, kurš šobrīd noteikti ir ļoti laimīgs. Bet kaut kāda pēdējā mazmazītiņā cerībiņa man tomēr ļauj sapņot, ka nākamgad, kad būs piebeigts šitas murgs, ko sauc par augstāko izglītību, man tiks dota otrā iespēja. Un es apsolu, ka tad nu gan es iešu līdz galam. Lai mani vēl vairāk pakaitinātu, šodien mūsu pagraba cafe pusdienoja kāds džeks, kurš acīmredzami ar to nodarbojas. Good luck!
Otrā lieta, kas nāca ļoti pēkšņi un negaidīti, Lielā zeme, ko sauc par ASV. Japp, es varēju tur pavadīt 3 superīgus mēnešus, bet diemžēl pie mūsu krīzes situācijas es to vnk nevaru atļauties. Ideja jau bija strādāt tur, bija tikai jāapmaksā ceļš un drusku sākuma izdevumi, bet es jau nevaru pat to. Man ļoti žēl, ka nācās pievilt Madi, jo es taču viņam tik pārliecinoši stāstīju, ka vienmēr pabeidzu, ko iesāku. Lose. Man ir neērti. Taču tā ir realitāte. Es jau arī apzinos, ka vienai būtu nereāli grūti.
(Es te tagad mēģinu kko filozofēt, jo gaidu, kamēr izaugs spināti manā fermā :D)
Cerams, ka vismaz kāds šobrīd labi pavada laiku Alpos un ir priecīgs, atšķirībā no manis.
Ir jau marts, bet ārā vēl ir tā sasodītā ziema, kas man konkrēti ir jau piebesījusi. Es girbu staigāt kurpēs!!! Un drīz!
Viena laba ziņa - Dinamo Rīga spēlēs play-offā, kas nozīmē, ka Hossa laikam paliek. Bez viņa būtu grūti.
6dien plānots iet ievziedu meklējumos, haha! Naktī. Gan jau pēc tam uzrakstīšu kādas atsauksmes.
8.marts, Sieviešu diena. Who cares?
Drīzumā gaidāms arī kursa tusiņš, kas atkal nozīmē izdevumus. Bet jācer uz to labāko.
Turies! Galvu augšā! Viss būs labi! Lai gan iekšēji zinu, ka nekas jau nemainīsies. Es tikai ātrāk vēlos, lai paietu 3 nedēļas. Un pēc tam atlikušie 2 mēneši.
Peace!