God! I did it!!! :)
Tas gan bija ātri.
Tagad tas ir tik reāli. Un paliek nopietni.
Par visu vairāk man ir nepieciešams tēta atbalsts. Es zinu, ja viņš mani atbalstīs, man viss izdosies! Tikai diemžēl viņš kļuva tāds domīgs, nu sakarā ar skolu un tā... Damn, es tiešām labāk darīšu to, nekā to, ko šobrīd studēju!
Un tomēr, arī man pašai ļooti gribētos pabeigt šito gadu. Nu nebūs tas grāds, nu nekas, bet vismaz gadu pabeigt. Pēc tam būs grūti tajā visā atgriezties atpakaļ, bet, kas to lai zina, iespējams, ka man šitas viss tā iegulsies sirdī, kad nemaz nevajadzēs.
Tātad - es uz to eju.