| |
[Sep. 8th, 2008|11:08 pm] |
Šorīt konstatēju (atkal), cik izcili protu šķendēties par nejēdzībām un cik ļoti nemaz jūsmināties par jēdzībām. Varbūt tam ir objektīvi iemesli, vai pavisam citādi? Lai nu kā, pašlaik dzeru izbu kā pirmā kursa saldajos saldajos laikos un jūsminos par savu pirkstiņu pūkainību, tātad tomēr neesmu neglābjama, tomēr jāpasaka ir, ka manā jaunajā kursā ir bezgala daudz dumju skuķu. Puiku tur tikpat kā nav, tāpēc tos nemaz nav vērts pieminēt, ne dzimumu diskriminācijas nolūkā, bet vienkārši nav vērts. Vispār diena mikla, savilgusi, sašņurkusi, par to arī nav vērts. Tikai mincis, droši vien dzimis nu jau iznīdētā pasta perona teritorijā, mani iepriecināja no rīta vēl siltu un aizmigušu izvēlušos no vilciena, trenkādams un reizē ņirgādamies par baložiem, tīģeris. Tā pavisam maigi, tikai mazliet, bet ar baudu. Brīnums, ka vēl atceros šo vārdu, baudkāre pavisam pagaisusi no ēdienkartes. Svarīgāks vārds man "diskriminācija", varētu rakstīt uz nozīmītēm un nakļeikām, un sev uz pieres un bikšdibena tik virsū. Re, pat jau otrreiz vienā maziņā rindkopā. Esmu diskriminēta, es, jo visas manas teritorijas ir anektētas, pat mana datora gigabaiti, un katru nakti sapņos - revolūcija, turklāt ne jau kāda asaraina lietussargu, bet pavisam, pavisam, pavisam, un te man trūkst vārdu. Tagad trūkst vārdu, tas pavisam neparasti, jo nomodā parasti pārmērīgs verbālais haoss, gatavs pakalpot, bet pārāk maz jēgas, ko tajā ieģērbt, savukārt naktī laikam otrādi, vai varbūt tur vienkārši nekā nav.
Metu uz grīdas skapja saturu un skaidrs, ka pārāk daudz lomu, kas uz shuffle iet, un turklāt tas lūznis, kas mani atskaņo, pavisam sajucis, jo sviež visas lielākā putrā, nekā vajadzētu, skaidrs, ka lomu pārāk daudz, jo katrai tik daudz jocīgu draņķīgu nejēdzīgu maskutērpu skapī, pat neskaitot tos apģērbgabalus, kas skapī ne jau lai tos vilktu, bet vienkārši tāpēc, ka "smuki tur izskatās". Kārtējais juceklis tātad.
Un laikam pieklājīgi būtu pateikt, ko es ar šo visu vēlējos pateikt, un es vēlētos būt pieklājīga, bet diemžēl nespēju, jo ir dzerts pārāk maz izbas, jo kāds atkal ir dzēris no manas siles brīdī, kad esmu vēlējusies tajā noslīkt, un tas nu reiz nepalīdz domu konspektiem, tā nu tas ir. |
|
|