| Pļāpāt, kamēr vārās karstvīns |
[Sep. 17th, 2011|01:24 am] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | The Rolling Stones, daudz | ] |
Lielisks vakars, lai klīņātu pa tumšām ielām un takām, kamēr līņā smalks kucēna smilkstu smidzeklis. Tagad jāsildās ar ellīgi stipra karstvīna katliņu un sātaniskiem rituāliem atbilstīgi svečpilnu istabu. (Par sātaniskiem rituāliem - ja rīt nesašķaidīšu galvaskausu izmisumā pret vēlēšanu urnu, jāaizbrauc ciemos uz galvaspilsētu, uz dzīvokli - viņiem tur spokojoties.) Vēl tikai vajadzētu pāris filmu (lai nosēdētu nomodā līdz rītam uz varbūt pēc tam tās sasodītās vēlēšanas nogulētu... nejauši), bet piemeties niķīgs izvēlīgums, kas liek novērsties no tām, kas mapītē apsūdzoši mētājas jau nedēļām, mēnešiem, gadiem. Murmur of the Heart, manuprāt, lieliska piektdienas vakara, vismaz šāda piektdienas vakara, filma, redzēta jau pirms vairākām piektdienām (un iecementējusi manī pārliecību, ka katoļu priesteri filmās ir kā Čehova bise - agri vai vēlu aiztiks kādu zēnu), trīsdesmito-četrdesmito romantiskās komēdijas izbeigušās, pāri palikusi tikai neizlēmība. Un te nu atkal jāpiesauc vēlēšanas, jo kā gan lai izlemju tur, kā lai izdaru "informētu izvēli" no tiem niecīgajiem informācijas krikumiem, kas ikdienas plūdumā nepaburzās pavisam garām manai galvai? Nevaru pat kā visi normāli ļaudis vadīties pēc kandidātu frizūrām, jo nezinu pat, kāda kuram frizūra (vienam kungam laikam bija tāda idiotiska paskata bize, vismaz kādreiz). Esmu dumja blondīne un slikts pilsonis.
Un tā nu šeit šovakar ir tikai neizlēmības postaža un iekavu ierakumi. Muti ciet un karstvīnu iekšā.
|
|
|
