| Melns |
[Feb. 19th, 2015|05:08 pm] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | Charlie Parker | ] |
Nemierīgas, raustīgas dienas. Uznāk sinestēzijas lēkmes ik pa laikam, pat esot skaidrā vai relatīvi skaidrā, mūziku redzu krāsās un sataustāmais ir dzirdams un tā tālāk. Kafija mani mētā pa sienām. Mēģinu izdomāt kādu nomierinošu nodarbi. Nesanāk.
Jāiet kaut kur cilvēkos, jo cilvēkos vismaz jūtos spiesta izlikties par garīgi puslīdz veselu radījumu. Vienīgi nemāku iet cilvēkos vairs, nezinu, kur lai iet un ko lai dara. Reizēm cilvēki paši garāmejot ienāk, atnes cigaretes, vīnu un grāmatas par Dilanu. Tās joprojām krājas nelasītas. Man jāpierod pie laika. Līdz šim visu attaisnot varēja ar laika trūkumu. Tagad ir laika pārpilnība. Laiks apdullina un smērē, un tajā vēl jāiejūtas. |
|
|
