Nu ir laiks reiz gulēt iet, Xanax ver manas acis ciet |
[Jul. 21st, 2014|01:35 am] |
Depresijas lielākais ļaunums ir nevis tas, ka tā atnāk, bet tas, ka tā atnāk atkal un atkal. Nebūs tā, ka vienreiz tev izdosies izcīnīt cīņu, kurā tu esi bez ieročiem un cīnies ar kaut ko, ko nesaproti un vienlaikus ar sevi, pie tam darīdams bagātāku farmācijas industriju un speciālistu saimi, un tad viss galā, smaidi, prieki un ķekatas līdz mūža galiņam. Nekā, tu mierīgi dzīvosi savu dzīvi, un viņa atkal stāvēs ar koferiem uz tava sliekšņa, par īri nedodama ne plika centa. Un ar katru reizi jau tu pierodi, saproti un iemācies, bet arvien mazāk jēgas šķiet izcīnīt tos miera posmus, ja jau tie tāpat ir tik gaistoši. Bet es cīnos, es sakožu glīti zobus cauri suicidālākām un asarainākām dienām. Un pēc tam pamostos nākamajā rītā un ieraugu uz ielas pa ceļam uz darbu kaut ko tik skaistu, tik neglītu, tik smieklīgu vai tik skumju, ka priecājos, ka esmu dzīva un redzu to. Gribu tā, lai reiz varētu teikt, ka kādreiz biju jauna un mīlēju dzīvi. Kaut vai mazliet un reti. Es jau tāpat citādi mīlēt nemāku droši vien. Rakstīju šodien vēstuli. Sūtīšu tālu. Bija tur frāze apmēram par to, ka dzīve ir liela atkritumu kaudze, bet, ja tajā gana ilgi rakājas, var atrast arī ko vērtīgu. |
|
|
Comments: |
From: | (Anonymous) |
Date: | July 31st, 2014 - 09:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
pret depresijām labi līdz, ja uzšauj pa peteni ar pātagu un liek iet strādāt, tad šitās čīkstēšanas vienreiz beidzas un sākas DARBS
| From: | fictio |
Date: | August 13th, 2014 - 02:35 am |
---|
| | | (Link) |
|
cik man zināms, darbs arī līdz pret laika šķiešanu komentējot interneta nostūros par svešām petenēm, bet man laikam pārāk dadz DARBA, tāpēc nezinu visus šos smalkumus
From: | (Anonymous) |
Date: | August 22nd, 2014 - 11:30 am |
---|
| | | (Link) |
|
cik man zināms, dažai labai petenei gan vajag pa kādai reizei uzšaut, citādi depresīvās petenes tā aizraujas ar savām izdomātajām depresijiņām, distonijiņām un citām neīstām lietiņām, ka kļūst pilnīgi nespējīgas uz normālu dzīvi un došanu sabiedrībai to, ko tā sagaida no normāla cilvēka. cik jums gadu, meitenīt? nebūtu laiks jau tā kā vīram un bērniem? ak nē, mums taču jāpazīda petenīte ar depresijiņu, ģimeni mēs neveidosim, dzīvosim kā gribam, demogrāfija pie vienas vietas. daiļas un STIPRAS latvju meitenes laikam jau sāk kļūt par ilūziju, skatoties uz šādu depresīvu petenes ļurināšanu. un šī ir mūsu valsts nākotne????? nu ziniet, man arī tūlīt būs depresija klāt :))))))))
un par manu laiku neuztraucaties - rakstu un domāju pietiekamā ātrumā, lai iekļautos gan darbos, gan arī veltītu laiku depresīvo lūzeru izglītošanai.
| From: | fictio |
Date: | August 27th, 2014 - 10:49 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Lai Dieva visaptverošā žēlastība ir ar tevi, un pisies vien dillēs. | |