| Īss manas dzīves konspekts Tā Kunga 3013. g. 24. okt. |
[Oct. 24th, 2013|01:52 am] |
Sēžu viena savā rozmarij'sbērna dzīvoklī pie pēdējās vīna glāzes. Atspulgus uz sienām/griestiem zīmē lustra/iļjičspuldzītes, aizloga plikie koki un citi rēgi. Bail atvērt pieliekamo. Un skaisti.
Dienās darbā vāru zupu, t.i., ne tikai zupu, puspiezīmēm un pusnopūtām iesaistos sociālos eksperimentos un vērojumos, kuri pelnījuši sīkāku aprakstu, kam šovakar pulvera nepietiek.
Vakaros tinos saldmē, šokolāžfabrikas vēlīnajā izelpā mājupceļā, kas noskaņo mājīgai līksmei ap un starp plīti, vešmašīnu, datoru un gultu. Esmu maiga, maiga, kā nekad agrāk.
Gribas, lai būtu kā "agrāk", pirmskapitālisma un piespiedu darbaholisma laikā, cilvēki, kuri atnāk, piemēram, izšpaktelēt kādas sienas par polšu un vakariņām. Bet sienas tāpat jaukas, ja vien šeit un mums apkārt.
Gribas, lai varētu būt šobrīd pie māmiņas slimnīcā. Un nevis es, bet tā meita, kāda viņai pēc tiesas un taisnības pienāktos - laba, laipna un pieaugusi sieviete, nevis kaut kāda sasodīta mūžpadsmitgadu svilpaste, no kuras tikai sirmi mati, nevis atbalsts. Gribas, lai spētu par spīti savam verbālajam aprīkojumam, kurš tikai daiļi maisās pa vidu, gana labi paust, ka redzu, zinu un novērtēju to, kas viņa vienmēr ir man. Tā vietā tik muldos un dzeru pēdējo vīna glāzi, un raizējos par sīkumiem un žēloju sevi, kā ierasts.
Mīlestība ir tik daudzas un dažādas lietas. Un man ir tās visas, un smagas, un sāp, un neparko neizmetīšu nevienu. |
|
|
| Comments: |
Sirsnīgi. Pat acī gruzītis iekrita. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}