| Mīla-vīla, muļķības slavinājums |
[Nov. 22nd, 2012|12:20 am] |
Daži galminieki mēdz mani saukt par "pozitīvu grafomānu" un teikt, lai es "rakstot grāmatas". Bet šķiet, ka cilvēkiem, kuriem nepiemīt izteikta ģenialitāte, pirms vismaz trīsdesmit gadu vecuma nevajadzētu daudz ķēpāties ar literārām ambīcijām. Nav jau tā, ka es uzskatītu, ka šo maģisko vecumu sasniedzot, cilvēki defaultā kļūst viedāki, bet vismaz viņu muļķība apbružājas un kļūst interesantāka. (Katrā ziņā Rembo vecumā diez vai biju tikusi daudz tālāk par "mīla-vīla"; par laimi, tas viss nokurināts). Turklāt, kārtējoreiz apejot ar Toro ap Voldenas dīķi vai ar Tolstoju dodoties Sibīrijas katorgā, viss galvā brēc: "Skuķi, ņem pavārnīcu, slotu un pārstāj lieki prātuļot!"
Tā jau arī, kā viens biedrs mēdz teikt, "es augstas skolas neesmu beigusi", un protu vien vārīt, konservēt, ravēt un izšūt krustdūrienā. Lai cik daudz feminisma teorijas nebūtu lasīts, tāpat palieku vien Betija no "Mad Men". Esmu nolēmusi kļūt par floristi. Varbūt tieši tāpēc, ka man spēcīga alerģija pret ziedputekšņiem. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/102085/11301) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) neutrum |
|---|
| Date: | November 24th, 2012 - 11:57 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Kāpēc vispār mēģināt kaut ko pateikt, ja Tu esi visu šādi brīnišķīgi un elpu aizrainoši jau pateikusi?! | |
