| Train of thought |
[Sep. 21st, 2012|01:40 am] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | Brian Eno | ] |
Man patīk vilcieni. Jā, es sēžu divos naktī un prātoju pēkšņi par vilcieniem.Visi šie atmiņu vilcieni, kas bērnībā šūpoja "vaimēsdrīzbūsimklātvaimēsdrīzbūsimklāt" cauri nebeidzamām priedēm, biklu mazpilsētas pusaudzīti veda "lielajā dzīvē", studijrītu pelēkā dunoņa miegam cauri, Dostojevskis apdriskātos vākos, paģirainā nepacietība un saullēktu atklāsmes. Salšana, karšana, ceļabiedri un vērotie. Man patīk filmas ar vilcieniem - Night Train to Munich, Strangers on a Train, That Obscure Object of Desire un kas tik vēl ne. Man patīk, ka rudenīgā vajadzība pēc vilcieniem atmodinājusi ilgi snaudošo lasītvēlmi, kas tagad saīsina manas miega stundas. Šobrīd, tieši šobrīd pietrūkst skūpstu uz perona, vispār skūpstu. Bet naktīs taču vilcieniem jāatļauj atpūsties, izņemot prečiniekus, kas vienmēr uzticami signalizē: "Ir jau četri naktī, tu idiote, rīt būsi pavisam mīkstmiegaina!"
|
|
|
