|
May. 24th, 2004|10:34 pm |
|
...ja es varītu izstāstīt, kāds siltums strāvoja, no omes acīm...Viņai vienmēr pietika laba vārda, vai kādas klusas dziesmas.. Kopš vīrs aizvests svešumā un vecākais dēls leģionā, viņai strauji zuda dzirde... Mēs tā arī nesapratām, kad tas notika... Viņai bija tādas acis! un kāda atmiņa viņas astoņdesmit gados!... tieši viņa, ka dzejoli noskaitija man mūsu radurakstus...224 cilvēkus, septiņas paaudzes... neaizmirstot par katru piebilst pāris siltu vārdu... Man liekas, ka viņa joprojām man blakus un gatava saprast un piedot visas manas muļķības... |
|