| |
[Mar. 21st, 2005|12:46 pm] |
| [ | gara stavoklis |
| | jauks un puukains | ] |
| [ | dungo |
| | Andain | ] |
gibeej rakstiit kaa labaaki, lai visi saprotat, bet sanaac kaa vienumeer, kaa ar vella kaaju vilktu pa debesu maakonjiem, beigaas vienam chikam vien sanaakot...
bet staast ne par to, biju kaa jau ieprieksh briidinaajis Daugav pilii pie changalju baalinjiem, i kas veel svariigaak pie meitieshiem, apluukot, taa teikt shamo daili ieveerteet, vai pa gadu nu smukaakas kjuvushas, kaa puurus pielociijushas un liidziig... bet vai tavu nelaimiit, kaa jau zinaam cilveek domaa, bet dievinjsh dara, i taa vietaa lai es vareet feini pabuchaaties uzsuut man iesnas tik lielas kaa pavasar pluudus, kur nu vairs pabuchosies, bija bez buchaashanaas jaaiztiek [ak es nabadzinjs], uzreiziit vajdzeej ar glaastiem tos meituks pavedinaat... [i bij labi]:)))
ak jaa div dienas izdziivojies pa to gal, devos uz lielpilseet, kaa nekaa bij apsoliit tantes gatavots vakarinjas, protam lietinj garshiigs padevushaas, i veeders pils, i divi jauni meitieshi iepaziiti, pa kluso pachusktees ka vienam meitukam bij taad stringi, ka taa vien prasijaas paraustiit aiz shamiem:)))) jaa un viena makten kauteriiga maates meita arii bija... bet man jau patiikas mulstoshas meitens, taa ka tai arii ni vainiits:)
hmmz briivdienu vilshanaas ieksh to, ka tomeer niieradaas vien meiten, kas teicaas ka varbuut [bet diezvai] buushot.. a gribeejaas shamaas kaajinjas dziivee redzeet, bildee cik tad var luukoties?:)))))
luuk taad piiraag.... |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2005|02:23 pm] |
| [ | gara stavoklis |
| | jautrs | ] |
| [ | dungo |
| | Mike Oldfield Hibern... | ] |
laixam shas sabrauks auzaas, i mani ar meeslu dakshaam nomushiis karojoshaas feministes... :))))) bet var jau buut ka tikai velti saceros:)))))) |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2005|03:51 pm] |
| [ | gara stavoklis |
| | aizdomiigs | ] |
| [ | dungo |
| | aizdomiigs | ] |
Niprotam mēs godīgi līdzās pastāvēt. Gribas i vieniem i otriem izcelties, kauč vai tikai kā cietējiem, bet tomēr pārākiem būti… Kad vajadzētu ar gadiem pie prāta nākt i sav siltum uz āru vērst, mēs piegriežam apkures trubas ciet, i kļustam par gaiļiem uz sūdu čupām, i kliedzam tik vien cik labi esam, i cik pārējie riebīg i sautīg! Vai kā vistas pa pagalma vidu vicojam skaļi bļaudams par sav vien izdeeto olu, pateicoties kurai esam izdarījuš nezin kād pasaulīg varoņdarbu. Kad iisteniibaa vajdzeet apruupeet i pereet to olu, lai no sniegtaa siltum rodas jauna skaist dziiviib... aber nee, kladzinaam!
Bet vellos šitā stāvot uz sūdu čupas vai pa pagalma vidu dzīvojoties nipamanām vanaga papu, kas pusdienās nolūko mūsu skaņo rīklīti! I zināt viņam takš viens pīpis, ka tik būt ko savus bērnus pabarot! |
|
|