Visu nakti nomurgoju...kasījos ar prieskšniecību un tā dzima mans pēdējā laikā kārtīgākais lēmums: Rīt rakstu atlūgumu, jau sazvaniju darba inspekciju, noskaidroju, ka viņi man tikai varēs laipni pamāt ar rociņu, jo viņu piestādītās sankcijas ir NeLIKUMīGas, grūti jau būs tās trīs dienas nostrādāt, jo priekšniecība visai pamatīgi centīsies man ieriebt, bet, ko lai dara, ka viņi neko nedara, lai es tur gribētu palikt!:P
Jauki, vakar pirms gulētiešanas mana druška paziņoja, ka viņa precas un paliek D';anijā dzīvot...so būs Augustā jānoorganizē došanās uz tālo civilizētio pasauli!:)
Jau no paša rīta pie doctor biju, nu tā jau ir, viņam jau taisnība, ka pac jau vien pie savu kaišu vainas....:(Bet, es no šodienas (ceru, ka ne kārtējo reizi ar izgāšanos) sāku aktīvu cīņu ar: savām slimībām un atkarībām, jā sencis jau man sarunāja pat vienu psihologu, kas cīnīšoties ar mnai un vedīs tādu pašu atkarīgo grupiņā, kur visi izrunāsies par savu pieredzi un cīņu ar lielo, ļauno "TO"!!! :) Es gan būdams dikti pašpārliecināts par savu gudrību esmu diezgan skeptiski noskaņots pret domu, ka kautkas tāds man varēs palīdzēt, bet...mēģināts nav zaudēts, kā bija teikts kādā manā bērnības komiksā!!!

Žēl, ka mana doma par savas grāmatas rakstīšanu kaukā kavējas, taču ņemot vērā, ka uz mana laika kakla ir uzkrauts: māsiņš, vīrietis, bass, grāmatas, mācības, izklaide un ceļošāna, tad hmmm...kur lai rod laiku???Aaaaa...man tak tagad nebūs darba, līdz jūnijam!:)Kwiiiiiiiiiiiiiiiii.....................:)