Ķirurga dienasgrāmata - Post a comment

Lietus visu dienu pakšķināja aiz logiem. Operāciju zālē gan vienalga, kāds laiks ir ārā - gan ziemā, gan vasarā mikroklimats tiek nodrošināts arvien vienāds. Tikai atšķirība tāda, ka šodien rokas labprātāk mazgāju karstā, nevis vasarīgi vēsajā ūdenī un ieildzināti baudīju ziepošanās procesu. Tātad pienācis rudens.
Vienā no operācijām pacients bija spinālajā anestēzijā, līdz ar to, lai arī viņa līdzdalība ar pārklāja un maskas palīdzību bija samazināta līdz minimumam, tomēr viņa rosīgā daba vienā brīdī lika par sevi manīt, kad operācijās beigās viņš sākotnēji pavisam nejauši nodarbojās ar roku vicināšanu bez redzes kontroles, bet vēlāk, kad uzčamdīja manu pēcpusi, tad atkārtoti tajā iegrābās nu jau mērķtiecīgi. Tobrīd aiz pārsteiguma salēcos. Droši vien Dormicum blakusefekts. Līdzīgi kā tajā reizē, kad viens čalītis smējās par operāciju zāles lampām un teica, ka redzot peldošas zivis, kas viņam kutina vēderu. Tāds, lūk, ir farmakoloģijas pasaules nevainīgais skaistums.
Rītdien dežūra, tāpēc viena šī vakara pusstunda tiks veltīta kotlešmaižu un biezpiensaldēdienu gatavošanai rītdienas uzkodām. Jo vairāk pagatavošu, jo lielāka iespēja, ka nebūs laika to visu apēst - tas tāds nerakstīts likums.