Ķirurga dienasgrāmata - January 10th, 2013

Ķirurgiem ir tradīcija - ārstam izdarot ko nebijušu, notiek iesvētības. Tas ir pēc pirmās patstāvīgās vai personīgajā pieredzē vēl nebijušas operācijas, jaunieviestas metodes, būtībā pēc jebkā, kas prasa apmazgāšanu. Un tā ir apmazgāšana tiešā nozīmē - jo operators tiek aplaistīts no galvas līdz kājām ar ūdeni. Šodien, kad veiksmīgi noritējusi operācija palēnām tuvojās savam noslēgumam, māsiņas jau sāka ievirzīt sarunu aizdomīgā gultnē un nepagāja ne brīdis, ka tikpat aizdomīgi sāka mīņāties pa operāciju zāli, jautājot - nu, dakter, vai tā Jums pēdējā šuve? Neko ļaunu nenojausdama, godīgi atbildēju, tajā pašā brīdī saņemot silta fizioloģiskā šķīduma šalti no smaidošajām māsām ar frāzi "Es ceru, ka Jums rezerves apakšbikses ir līdzi", kuru protams nebija, jo kurš gan darba intervijas dienā somā blakus CV un diplomiem ņem līdzi rezerves apakšbikšu pāri?

Vēl viena darba vieta. Varu sākt palēnām atcerēties, kā jutos, kad mācījos pirmajā kursā. Galvenais - nenojūgties vai arī neaizmigt kaut kur nelaikā vai nevietā, bet viss pārējais gan jau būs ok.