Ķirurga dienasgrāmata - October 13th, 2012

Un atkal pienācis, nē, turpinās profesionālās dzīves eksistenciālo pārdomu marazms. Kas no tā visa beigu galā sanāks, nevienam nav skaidrs. Fakts kā tāds, izskatās, ka varu palēnām noskaņoties uz ciemošanos pie estiem.
Toties tagad jau varu sākt noskaņoties rītdienas neparedzētajai dežūrai. Tas nekas, ka šīm brīvdienām bija estētiski skaisti plāni, jo viens no priekšniecības pienākumiem ir būt par tapu robiem, kad pārējie nevar.

Как мёдом намазана.

Ar ledainajiem pirkstiem klabinot pa datora izdilušajām pogām, rakstu, ka pacientam nozīmēta simptomātiska terapija.
Tagad varētu būt +25 un man priekšā bļodiņa ar krējumā samaisītiem, sulīgiem tomātiem.