| Sen nav bijusi tāda nakts, kurā ir vēlēšanās palikt. |
[Aug. 5th, 2025|03:23 am] |
|
|
|
|
| Varētu pat piepildīt vīra vēlmes... |
[Aug. 5th, 2025|03:03 am] |
Nomirt.
Bet tikai pēc Barselonas.
Es nekad nebūšu ne normāl māte, ne sieva.
Vīrs jautāja, kas tie par cipariem manis pašas ietetovētiem pavisam nesen. Būs vēl viena skaitļu rinda. |
|
|
| . |
[Aug. 5th, 2025|02:17 am] |
noteikti esmu:
-slikta māte
-slikta sieva
-slikta māksliniece
-slikts cilvēks
-slikta draudzene
-slikta radiniece
-slikts jebkads, ko izdomā tēvs, māte, brālis, vīrs
manas traumas ir nozīmīgākas par citu traumām
mani nesaprot visvairāk par visiem citiem
jo es domāju mazliet citādāk.
man ir atkarība no neesošas ģimenes uz alkohola
Man negribas mājās. Mani te neviens neaiztiek. |
|
|
| šovakar biju plānojusi pagraizīties... |
[Aug. 5th, 2025|01:44 am] |
Es mūku no mājām!
Kā tāds pusaudzis, mūku.
Manu nogurumu un nu jau "plūšanu", nesaprot vīrs.
Bet viņš nekad nav pamēģinājis būt jauks pret mani. |
|
|
| ak dies ak dies ak dies |
[Aug. 5th, 2025|01:21 am] |
savā dzimšanas dienā ea būšu MM koncertā!!!
Un ti pat tuvākie nesaprot, cik tas ir neticami! Šovakar biju domājusi pagraizīties, bet tagad esmu 30 cm virs Zemes!
|
|
|
| ... |
[Jul. 27th, 2025|02:44 am] |
esmu sēdējusi uz ielas
esmu sēdējusi uz palodzes
sesmu sēdējusi čomskī
esmu sēdējusi pagrabā
esmu sēdējusi kapos
esmu sēdējusi uz balkona
tagad es sēžu virtuvē |
|
|
| bija jauka pēcpusdiena līdz es vēlēos vairāk... |
[Jul. 27th, 2025|01:57 am] |
Šis uz Spoti
https://open.spotify.com/track/151DE1ID4zu1gG3ERK0uzR?si=ahOTHXxxSWyFAdqS7qKRGw
emocionāla un finansiāla vardarbība, kura pāraug šantāžā un draudos.
-vai tu gribi uz Zoo?
Nē! Vēlējos, lai veidojas kontakts ar dzimtu, lai bērns nejustos viens.
Teicu, ka viņa māsai piedāvāju ned nog kaut kā pavadīt kopā. No piedāvātajiem var, viņa izvēlējās Zoo. (Viņ māsa dzīvo Itālijā un uz Latviju atbrauc 1x gadā.) |
|
|
| sliktās mātes panākumi... |
[Jul. 22nd, 2025|05:37 pm] |
šodien ir liela bēdiņa manam Ego.
Tāpēc bērns (2,3 gv) pats sāk mācīties izmantot karoti, lai paēstu, lol.
Man vairāk jāpievēršas sev! |
|
|
| bet |
[Jul. 20th, 2025|11:41 pm] |
|
vispār visā visumā es vēlos ļoti piedzerties un neprātīgi dejot! |
|
|
| es nevaru būt labāka māte par to kāda esmu. |
[Jul. 20th, 2025|11:26 pm] |
es mūku no mājām, jo vēlos brīvību, lai tā izpaužas jebkādā veidā, bet manam bērnam ir arī tēvs. man nav jāziedojas viņa (tēva) labā.
iedzeru ripiņu, divas un izliekos, ka nedzirdu, kā mani apsaukā un cik ļoti mani ienīst un vēl nāvi. ok.
šodien runāju ar žurnālistu, kurš aizmucis no Krievijas, jo ir Ukrainas pusē un raksta par Ukrainas šausmām. Mēs ne pusi nezinam. Pieminēju filmu Gruz 200. No coments. Jo to neviens nesaprot, kā tas joprojām iespējams. bet ne par to...
es gribu caur savu sajūtu mākslā naivi un neuzkrītoši tik daudz pastāstīt.
bet es esmu neredzama.
jo man nav pareizais uzvārds un pareizie kontakti, jo neesmu diezko gudra. |
|
|
| Stikla sajūta... |
[Jul. 11th, 2025|10:19 pm] |
Aizvakar izpūta vāzītes pēc manām skicēm. Man patīk. Nav sliktākas par citām. Un viena pat unikāla, jo pat pūtējam tas bija izaicinājums un darīja to pirmo reizi. Tas bija brīnišķīgs stikla piedzīvojums.
Naktī nobruka kompis.. deadline.
Uzpīpēju zāli un basām kājām dejoju slapjā zālē lietū. Tas bija ļoti brīnišķīgs piedzīvojums.
Un tad man apnika. Cik tad ilgi dejosi priekā un laimē? Atgriezos uz zemes, dubļos, savā viltvārdībā. |
|
|
| nemiers.. |
[Jul. 6th, 2025|12:09 am] |
3x esmu atmukusi uz Č, lai pabūtu ar sevi.
vēlos iesniegt jaunu pieteikumu ma studijām un tas ir svarīgi tikai man. tuvojas deadline un bērna tēvs nevar pieskatīt bērnu. tagad man ir laiks līdz pl.4.
pa ceļam izdomāju visādus gudrus skaidrojumus šim stāvoklim, bet patiesībā esmu nogurusi, esmu pazaudējusi sevi, ne tādēļ, ka man būtu slinkums, vai nevēlēšanās, vnk kāds ir svarīgāks par mani - mans bērns, kurš ar nākamo mēnesi sāks bērnu dārza adaptācijas gaitas, uz ko es lieku ļoti lielas cerības sevis savākšanā. kad bērniņš piedzima, man likās, ka bērnu dārs nekad nebūs opcija, ka līdz pirmskolai būs mājās un pēc tam tālmācība, bet tā nevar.. visus garāmejošos vienaudžus viņš sveicina un vēlas komunikāciju ar saviem vienaudžiem, tā pat kā es.
nekad nebiju domājusi, ka tā var notikt, kā notiek.
bet es vismaz cenšos.
joprojām apkārt valda viedoklis, ka ad ir kaut kas ļauns, bet es vairs negribu būt bez viņiem, pis najui, ja esi pret.
man ir 90% labāk, lai gan uz rkas pašietetovētie skaitļi par to neliecina, jo sarkani un izskatās kā svaigi iegriezti. tas man liek justies mazliet neērti. laikam jau tomēr nepieņemu visus sava trakuma izpausmes veidus.
es pārlieku daudz pieķeros cilvēkiem, kuri par to nemaz nenojauš. kad aizlaidos uz draudzenes ma izlaidumu, satiku savu bijušo kursabiedreni ar kuru draudzība beidzās, jo es vinnēju konkursā, lai gan piedalījos tajā for fun. man tagad ir vieglāk, jo ir sajūta, ka es atvadījos.
šodien laboju ikea kumodi to savelkot ar leņķiem un skrūvēm. atvilknē atradu Fejas matu.
visvairāk par visu man pietrūkst mana suņa, ne mātes vai tēva.mana zvaigzne, Saule bija Feja un pēc tam mans dēls. Fejai salūza sirds. es nespēju sev piedot. |
|
|
| nevaru |
[Jun. 1st, 2025|04:45 pm] |
pieņemt savu vecumu. nevaru pieņemt dzīvošanu šodienai. pieņemu atsvešināšanos no bijušajiem studiju biedriem.
varu pieņemt atjaunotas draudzības, kad tās ir patiesas manis dēļ.
priecājos, ka vīrs spēja viens aizbraukt un piepildīt savas vēlmes pabūt pie dabas, vienam. Man ļoti gribās uz kādu brīdi palikt vienai un lai tas nav bārs ar skaļu mūziku austiņās un datoru blakus glāzei.
ir sajūta, ka es kaut ko kavēju, varu nokavēt, nokavēšu.
pēc nedēļas pie psihiatra, jāparunā par nespēju izgulēties, jo viss jāčeko. paaugstinātā zāļu deva jau tolarizējas un nav vairs tik slikti kā bija, lai gan joprojām nevēlos iet ārā, gaismā, saulē, karstumā, svīst.
ļoti pietrūkst Fejas. esmu bezgalīgi pateicīga par bērniņu.
random dj |
|
|
| visbriesmīgākais ir tukšums |
[May. 22nd, 2025|09:33 pm] |
dzeru tagad zāles paaugstinātu devu, it kā tās atrisinātu manus bipolāros traucējumus. jā, ir vieglāk, bet...
nav ar ko parunāt. ja ar vīru uzsāktu jebkādu sarunu, no viņa puses būtu tikai jautājums, vai esmu piedzērusies un ko es gvelžu savus upura murgus un alkoholiķu vecāku atraugas, cik viss slikti.
aizveros.
man nav ar ko parunāt par savām sāpēm un mokām pēc tēva un mātes nāves, pēc Fejas nāves. jo tie ir tikai alkoholiķu murgi.man nav ar ko parunāt par savām sajutām, kuras ir šobrīd, jo ja sāku, tad arī uzreiz tās tiek noliktas kā alkoholiķu vecāku atraugas.
es vēlos visam salikt punktiņus. bet tad tas viss jāizrunā... ja nav ar ko, jo laikam jau esmu tik riebīgs cilvēks, kuram nav draugu, tad atgriezīšos šajā platformā nosacīti anonīmi izteikt cenzēti visu. |
|
|
| lai uzlabotu sīpola zupas panesamību vēderam, pievieno fenheli |
[May. 22nd, 2025|08:38 pm] |
pa ceļam uz randiņu ar nodaļas biedreni, tas tika atcelts.
bet es vng atnācu...
jo...
vakar pieteicu dēlu bērnudārzam Sparģelītis, septembrī sāks, par ko man ir liels satraukums, bet vīram jautājums - kāpēc?
jo es nevēlos būt mūždien nogurusī garlaicīgā mamma
jo es vēlos darīt arī kkādas savas lietas
jo es gribu, lai bērniņš par mani priecājas tik pat ļoti kā par tēti, nevis uztver kā pašsaprotamu savu "nabu". es nezinu kā to izskaidrot vārdos, bet es vēlos būt labāka mamma kāda esmu šobrīd.
vēlos atsākt studijas. vēl nezinu, vai uz pilnu slodzi, visdrīzāk ņemšu akadēmisko un 1 praktisko un 2 teorijas. tad man būs arī laiks padomāt par spontāno ideju, par doktorantūru.
jo
es nevēlos pārcelties no šī dzīvokļa, kuru īrējam, lai arī cik ļoti tas riebjas vīram. lokācija. viss tik tuvu. man ir sapnis par māju laukos, bet varbūt ir iespējams restaurēt, vai uzlikt vagoniņu tur, kur tie jau ir un turpināt īrēt, jo bērnam Rīgā un šajā vietā ir lielākas iespējas attīstībai neapgrūtinot mani vai tēvu, jo viss ir tepat.
jo es nevēlos būt mūždien nogurusī, neinteresantā māte. es gribu būt forša. es nebūšu visu varošā māte, kura pati var visu ieskrūvēt atskrūvēt pieskrūvēt utt, to darīs dēls. radinu pie tā, ka mājās jābūt ziediem, pēc gada likšu viņam izvēlēties ziedus mammai.
es vēlos, lai dēls izaug par veselu pašpietiekamu uzņēmīgu kolosālu vīrieti!
un lai viņam ir brīnišķīga forša māksliniece mamma, kura nav izdarījusi pašnāvību. |
|
|
| atkarību izraisošā vista |
[May. 9th, 2025|03:31 pm] |
šorīt pamodos ar domu, ka jāstudē doktorantūrā, attīstot pabeigtā MA tēmu. bet pirms tam, drošvien, būtu labi iekustināt prātu pabeidzot 2 MA. šodien aizgāju uz skati, paskatījos uz darbiem, par vienu nodomāju, ka šāds savienojums varētu būt arī mans savienojums. sasveicinājos ar pāris cilvēkiem. kad atgriezīšos viss būs citāds. lai arī doma, ka būs jāturpina studijas ar it kā jau pazīstamiem, kuri tobrīd mācijās BA1, mazliet apbēdina. ir vēlme pēc svaiguma. varbūt tādēļ ienāca tā neprātīgā doma prātā.
esmu briesmīgi apvainojusies uz savu krustmeitu. kamēr es kā stulbene rakstu viņai cv un motivācijas vēstules, šī jau sen strādā par online "modeli". wtf? kas tas ir par darbu? un pasaka man to tikai pēc mēnešiem diviem. viss, ko viņa ir iemācījusies no manas mātes (savas omes), ir nevajadzīga pastāvīga melošana.
ja dzīve ir vienkārša un sevi analizēt nevajag, tad kā lai zin, kas esi? vai ir kaut kam jābūt? man vairs nav iespējas par šiem jautājumiem parunāt ar vecākiem. ņemot vērā manu bērnību, dzirdēt atbildes būtu diezgan dziedējoši. tagad man jādzīvo ar sajūtu, ka tēvs mani ienīda, jo māte dusmās pateica, ka neesmu viņa meita, lai gan līdzība ir uz sejas caur visiem radiem. un jādzīvo ar domu, ka māte mani ienīda, jo es no bērna, līdz ar menstuāciju sākšanos (man tās sākās salīdzinoši vēlu), izaugu par sievieti.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| budžeta sīpolu zupa |
[May. 7th, 2025|04:53 pm] |
kādu laiku dzīvoju savā mieriņā no zālēm pret bipolārajiem traucējumiem un ad jūtoties tik labi, cik gadiem jau jutusies slikti. es pat smējos, no sirds un patiesi satiekoties un atjaunojot saskarsmi ar draudzeni. lai arī pa starpai bija kādi kritumi, dziļi un vēl dziļāki, kuros pazūd saikne ar laiku. taču principā, ļoti pat ok. līdz vakardienai, kad ieslēdzu tv ziņas. iespējams šīs bezcerīgās sajūtas manī raisa arī zāļu palielinātā deva, lai vairs nebūtu bedres, bet šobrīd es jūtos apātiska. jau atkal bedre. dēļ ziņām tv, dēļ murgiem, kuros nogalina manu bērnu, jo šodien ir sācies karš.
un es nezinu, pie kā vērsties, lai saprastu, kā dzīvot pasaulē, kurā valda mantkārīgi varaskāri sociopāti?
mani šorīt pamodināja ar dziesmu, kurai nepatīk ne ritms, ne skaņa - "neanalizē, dzīve ir vienkārša".
varbūt, iespējams. kādreiz tā vsp bija vienkāršāka un nāve tik pierasta dzīves sastāvdaļa kā utis un gaiss. bet es šādos brīžos neredzu jēgu nekam. ne tai patīkamaijajai kņudoņai par domām atsākt studijas, ne priekam, kuru var sniegt iepirkšanās un dāvanas citiem. no otras puses, būtu tieši jātriec viss nost! dzīvojam šodienai, bēgt var tikai nāvē, bet tas nav tik aizraujoši kā dzīvot.
kaut kas random, kas skan fonā
( ... tālāk ... ) |
|
|
| svaigs malks sasmakuša gaisa jeb |
[Feb. 26th, 2025|10:25 pm] |
mazliet sāku kustēties pēc pāris briesmīgām nedēļām, kurās negribēju būt. un nevar saprast, vai tas dēļ izstrādājušās tolerances pret ad, vai ēteriskās eļļas nelietošanas? un es nezinu, ko vislabāk darīt šādās situācijās, jo nevaru piezvanīt ārstei un pateikt kā ir... pēc 2 mēnešiem iešu un atkal iespējams viss būs labi. kā atcerēties pateikt par šiem laikiem?
mammas neesamība kļuvusi kā klusa telpa, kurā vēl brīdi pieturās dūmaka. sunīša neesamība ir skaļāka. viennakt es pamodos ap rītu no skaļa rējiena sejā, Feja nekad tā uz mani nebija rējusi.
jūtos sevi pazaudējusi. un
ģeopolitiskie notikumi mani padara trulu. |
|
|
| . |
[Nov. 1st, 2024|10:26 pm] |
|
šodien biju uz difterijas vakcīnu. to vēlējos izdarīt jau pagājušajā gadā pēc ziņām par no difterijas mirušu jaunu sievieti. man tas likās tik nelāgi - nomirt no kaites pret kuru ir vakcīna. māsiņa jautāja, kura roka vajadzīgāka, tajā nepotēs, jo pāris dienas var sāpēt. nezināju, ka vakcinējoties pret difteriju, savakcinē arī pret stingumkrampjiem. tagad droši varēšu griezt vēnas ar sarūsējušu žileti. |
|
|
| nomira mamma un |
[Oct. 19th, 2024|08:36 pm] |
38 dienu laikā es esmu sačakarējusi visu uz ko cītīgi gāju - ēšanas traucējumi novesti līdz drausmīgām kunģa sāpēm un veselīgi ataudzētie mati sapisti tik traki, ka atkal jāgriež nost, jo no to sabeigtā smaguma sāp skalps.
pie sienas pieliktais mammas tv rada māju sajūtu, bet vng visapkārt manī ir nospiedošs smagums. |
|
|