| Vakar |
[Sep. 26th, 2025|02:40 pm] |
|
bija tik smaga grūtsidība, kkuru bija ļoti grūti panest. Bija doma kā būtu uz 2 nedēļām pazust uz slimnīcu Tvaika ielā. |
|
|
| nevēlos sev šādu lomu |
[Sep. 26th, 2025|06:33 pm] |
no rīta celties pl.7 un pie ziņām izdzert savu puslitru kafijas. tad modināt bērnu, pabeidzot dzert kafiju, viņu samīļot. tik tālu viss labi, bet tad -
nesties uz dārziņu, no dārziņa, pakoties uz akadēmiju, nesties uz akadēmiju vai ja akadēmija vēlāk, nesties uz veikaliem pēc paikas. atnākt no akadēmijas, vai arī pa ceļam no akadēmijas, izņemt bērnu no dārziņa. atvilkties mājās pārgurušai. saņemties nomazgāt traukus un uztaisīt ēst. neko padarīt vai palasīt vnk nav spēka. Pl. 21 gribu iet gulēt kopā ar bērnu pēc grāmatas pāris lpp izlasīšanas (šobrīd lasu Alisi brīnumzemē). vissarežģītākais šajā procesā ir ēdiena iepirkšana un pagatavošana, jo man neko negribas. varu apēst vienu siermaizi un paldies. bet man jāšrubī virtuvē vai pie grīdas un veļas. jāizpilda visādus vīra izklaidēšanas trikus, tā vietā, lai palīstu zem gultas un ieritinātos segās - paslēpties, vai darīt savas lietas.
ceru, ka tas ir tikai tagad, sākumā, kamēr ieiešu jaunajā ritmā pēc 3 gadu noguruma. man ļoti besī, ka dēļ tā, ka visi jāizklaidē, nevaru pieķerties tiffani vai gleznošanai, lai būtu kāda cerība nopelnīt naudu jaunmarkā.
vēl mani ļoti satrauc visa ģeopolitika, lai nesanāk tā, ka wwIII sākšanās dēļ netieku uz Barselonu. iepriekšējais iemesls bija pandēmijas sākšanās ar pilnīgu lockdown.
doma par AA klubiņa apmeklējumu izgāzās ar to, ka arī tur sajutos kā viltvārdis, jo nedzeru stipros dzērienus no rīta līdz vakaram un naktī, un no rīta, jo dzēru naktī. neesmu vāļājusies pa grāvjiem vai svešām gultām, padisrusi savu dzīvi, draugus un tuviniekus (tam ir cits iemesls), galu galā neesmu bijusi tuvu nāvei (ne šī iemesla dēļ) un nokļuvusi slimnīcā, lai atkačātu. viss viņiem trigero. nevar lietas saukt to īstajos vārdos. nevar melni pajokot, lai gan mans humors aprobežojas tikai ar melnu cinismu vai absolūtu stulbumu.
šodien simpozija laikā izdomāju kādu gredzenu taisīšu brālim. manuprāt ar ļoti dziļu vēstījumu. sev taisu ar diezgan smagu vēstījumu.
nepabeigta glezna stāv jau gandrīz gadu.
gleznas sagatave stāv jau gandrīz 3 mēnešus 1 un otra arī gandrīz gadu. Kas es esmu?
Labvakar, mans vārds ir Nogurums.
ps. turklāt izrādās, ka dienā uz kuru man ir pieraksts pie psihiatra, viņš nemaz nepieņem un līdz ar to man pietrūks kaudzes ar sauju izdzīvošanas spēka. |
|
|
| un vēl |
[Sep. 26th, 2025|07:17 pm] |
|
man gribās pulksteni pie visām sienām. |
|
|
| tiko iedomājos, bet |
[Sep. 26th, 2025|07:29 pm] |
nu jau paspēju aizmirst. tā man ir, zibšņi, kuri atklāj vislielākos noslēpumus un tāpat kā "Apziņas parazīti", tie momentā tiek aizstāti ar kartupeļu rīvēšanu.
simpozijā ieminējās par paaudžu atšķirībām, lol. paaudzes domā atšķirīgi. un mākslai būtu jābūt tādai, lai arī nepārzinot šīs dažādās valodas, viss taptu skaidrs.
kāpēc apmēram manos gados veca moderatore pusaudžiem stāsta par homoseksuālismu kara poligonā un aizkrāsotām sejām, jo iespējams tie tādi nebija, nepieminot ka tā bija vardarbība? bailes no šī vārda? un tad tie ķiķinošie jaunieši tā arī aiziet, nesaprotot būtības smagumu. iespējams viņiem to nevajag, bet tad mākslas skolu skolotājām būtu pirms tam jāizvērtē uz kurieni iet, nevis priecāties par "brīvo" dienu un uz skolnieku rēķina bezmaksas ieeju. tāpat bija ar skujabaiden izstādi lietišķās mākslas muzejā. lol.
bet, iespējams, es neko nesaprotu. |
|
|