| vnk jābeidz |
[Aug. 23rd, 2025|08:45 pm] |
nosodīt sevi par to, ka neesmu bijusi pietiekami laba meita draudzene sieva māte.
Redzēju kaut kur joku, ja bērns ir pie tevis, tu zini viņa vērdu, tātad esi laba māte. Varu piebilst, ka zinu viņa dzimšanas un vārda dienu, personas kodu, garumu un svaru, dzimumzīmītes, tad man ir vnk jāatlaiž saspringums pēc 20 nedēļām gultas režīma un 1,5 gada anormāla miega trūkuma, piena sastrēgumiem, plīsušas acs tīklenes.
Es drīkstu priecāties un vienlaicīgi ilgoties par to, ka bērns uzsācis iet dārziņā. Es dīkstu dienā, kad jūtos kā sūds, ieslēgt tv multeni un lai dzīvojas ar mantām, attīsta fantāziju, jo es dzirdu, kad izbirst skrūves or smth.
Patvaļīgi emerdžensī zāles esmu sākusi lietot pa pusītei katru dienu, no rīta un vakarā. Izrunāju to ar savu psihiatri, izrakstīja recepti un secinājām, ka ar to tad būs jātiek galā nākamajam, jo no zālēm rodas pieradusms (jo viņa iet prom, lai samazinātu slodzi, jo nevēlas atkārtot pieredzi ar pirmklasnieku un pārāk daudz darba). No vienas puses, man vienalgalga, jo tās noņem trauksmi un es vairs neriju. Ir laba sajūta (pašai) atklāt iemeslus, kāpēc viss notiek. Ieteica izmantot valsts dotācijas bezmaksas psihologam, kuras šogad jau ir beigušās un jāsāk stāties rindā uz nākamo gadu, bet es nezinu vai man vajag, jo visus cēloņus un sekas saprotu pati, vnk būtu vajadzīgs labs draugs, nevis psihologs par 100 Eur/h.
Jau vairākus gadus, lol, īpaši, kad pavasarī mani tieši pareizie ad izcēla no dīvāna un tv, jo Fejas vairs nebija; skandinu, ka laimīgs vai nelaimīgs esi no tā, kā skaties uz notiekošajām lietām un to pieņemšanu. Man ir grūti pieņemt vīra dusmīgo sejas izteiksmi, kad šo dusmu iemesls neesmu es, bet bērns, gaiss, datorspēle, stendere, darba kolēģis.
Esmu nepiemērota sieva. Bet varbūt ir nepiemērots vīrs?
Kad pēdējo x aiztusēju izraujoties kaut kādā brīvībā pēc draudzenes dzimšanas dienas svinēšanas, bija brīdis padomāt, bija brīdis daudz ko uzzināt. Jā jā bē, sēžu piedzērusies ar kājām strūklakā, bet so what? jāsamierinās, ka savu vismīļāko zāli es vairs nedabūšu, jo nemāku telegrammēt, bet sarunu biedrs perfekti to aprakstīja, cerība mirst pēdējā un tā nomira.
Nepildu sievas pienākumus, toties pildu visus vīra.
Visvairāk par visu vēlos atpūsties. Kad valda nesataustāma saikne caur kosmosu, nevis "kāds tad labums no tevis?" |
|
|