| nemiers.. |
[Jul. 6th, 2025|12:09 am] |
3x esmu atmukusi uz Č, lai pabūtu ar sevi.
vēlos iesniegt jaunu pieteikumu ma studijām un tas ir svarīgi tikai man. tuvojas deadline un bērna tēvs nevar pieskatīt bērnu. tagad man ir laiks līdz pl.4.
pa ceļam izdomāju visādus gudrus skaidrojumus šim stāvoklim, bet patiesībā esmu nogurusi, esmu pazaudējusi sevi, ne tādēļ, ka man būtu slinkums, vai nevēlēšanās, vnk kāds ir svarīgāks par mani - mans bērns, kurš ar nākamo mēnesi sāks bērnu dārza adaptācijas gaitas, uz ko es lieku ļoti lielas cerības sevis savākšanā. kad bērniņš piedzima, man likās, ka bērnu dārs nekad nebūs opcija, ka līdz pirmskolai būs mājās un pēc tam tālmācība, bet tā nevar.. visus garāmejošos vienaudžus viņš sveicina un vēlas komunikāciju ar saviem vienaudžiem, tā pat kā es.
nekad nebiju domājusi, ka tā var notikt, kā notiek.
bet es vismaz cenšos.
joprojām apkārt valda viedoklis, ka ad ir kaut kas ļauns, bet es vairs negribu būt bez viņiem, pis najui, ja esi pret.
man ir 90% labāk, lai gan uz rkas pašietetovētie skaitļi par to neliecina, jo sarkani un izskatās kā svaigi iegriezti. tas man liek justies mazliet neērti. laikam jau tomēr nepieņemu visus sava trakuma izpausmes veidus.
es pārlieku daudz pieķeros cilvēkiem, kuri par to nemaz nenojauš. kad aizlaidos uz draudzenes ma izlaidumu, satiku savu bijušo kursabiedreni ar kuru draudzība beidzās, jo es vinnēju konkursā, lai gan piedalījos tajā for fun. man tagad ir vieglāk, jo ir sajūta, ka es atvadījos.
šodien laboju ikea kumodi to savelkot ar leņķiem un skrūvēm. atvilknē atradu Fejas matu.
visvairāk par visu man pietrūkst mana suņa, ne mātes vai tēva.mana zvaigzne, Saule bija Feja un pēc tam mans dēls. Fejai salūza sirds. es nespēju sev piedot. |
|
|