| budžeta sīpolu zupa |
[May. 7th, 2025|04:53 pm] |
kādu laiku dzīvoju savā mieriņā no zālēm pret bipolārajiem traucējumiem un ad jūtoties tik labi, cik gadiem jau jutusies slikti. es pat smējos, no sirds un patiesi satiekoties un atjaunojot saskarsmi ar draudzeni. lai arī pa starpai bija kādi kritumi, dziļi un vēl dziļāki, kuros pazūd saikne ar laiku. taču principā, ļoti pat ok. līdz vakardienai, kad ieslēdzu tv ziņas. iespējams šīs bezcerīgās sajūtas manī raisa arī zāļu palielinātā deva, lai vairs nebūtu bedres, bet šobrīd es jūtos apātiska. jau atkal bedre. dēļ ziņām tv, dēļ murgiem, kuros nogalina manu bērnu, jo šodien ir sācies karš.
un es nezinu, pie kā vērsties, lai saprastu, kā dzīvot pasaulē, kurā valda mantkārīgi varaskāri sociopāti?
mani šorīt pamodināja ar dziesmu, kurai nepatīk ne ritms, ne skaņa - "neanalizē, dzīve ir vienkārša".
varbūt, iespējams. kādreiz tā vsp bija vienkāršāka un nāve tik pierasta dzīves sastāvdaļa kā utis un gaiss. bet es šādos brīžos neredzu jēgu nekam. ne tai patīkamaijajai kņudoņai par domām atsākt studijas, ne priekam, kuru var sniegt iepirkšanās un dāvanas citiem. no otras puses, būtu tieši jātriec viss nost! dzīvojam šodienai, bēgt var tikai nāvē, bet tas nav tik aizraujoši kā dzīvot.
kaut kas random, kas skan fonā
( ... tālāk ... ) |
|
|