| *rupjš lamuvārds krieviski |
Oct. 1st, 2025|06:26 pm |
visu dienu es apgarota, pat mazliet laimīga, jo mani dara laimīgu knibināšanās metālos un kad jau viss gatavs, tas sūds ņem un salūzt. jau 5x. ne bet aaaaa....
pasniedzējs dusmīgs, ka nebiju pagājušajā 5dienā avotos, jo "obligātais" simpozijs, jo tika izlietas eglītes, bet man uz to 5dienu nekā vng nebūtu. uz rītdienu arī nē, jo pl.17:05 tas vaska sūds saluza.
ok, brālim taisītais gredzens vaskā sanāca uzreiz. varbūt tā ir zīme no "augšas", ka man nevajag gredzenu ar tik smagu vārdu? ja vien es tam ticētu?
otrā priekšmetā, kamēr zāģēju alumīniju salauzu 5 zāģus un tikai tad pasaka, lol, ka alumīnijs jāzāģē ar rupjāku. es vnk neesmu gatava starpskatei! (kurā varēšu parādīt tikai kaudzi salūzuša vaska gredzenu, gandrīz smuku bumbiņu, kuru pati izvirpoju (jānopērk frēzītes), un salabotās un pusēm saplīsušās brilles, lol. kredītpunktus diezvai ieskaitīs. lai gan vienalga. neeju mācīties šo visu, lai dabūtu stipendiju, kuru man neredzēt kā savu perifēro lauku.
ir diskusijas, ka lma nekad nevar dabūt, ko grib, bet tās kuratoru lekcijas man paver citu skatu uz izstādēm, plašāku, nevis kā līdzīgs nodaļas priekšmets, kurš ir pilnīgs bullshits.
ir sajūta, ka jo vairāk cenšos, jo vairāk nesanāk. aizvakar, pa miegam, sakasīju roku līdz pušumiem. aizmirsu apgriezt nagus.
un laikam baznīcā, velkot nost lakatu, pazaudēju savu mīļāko zelta auskaru, kuram bija absolūti debija aizdare. |
|